Klimata globālā maiņa pēdējā laikā satrauc daudzu pasaules valstu iedzīvotājus. Arī Latvijā tiek novērotas mūsu platuma grādiem netipiskas stihijas, kā, piemēram, viesuļvētras.
Klimata globālā maiņa pēdējā laikā satrauc daudzu pasaules valstu iedzīvotājus. Arī Latvijā tiek novērotas mūsu platuma grādiem netipiskas stihijas, kā, piemēram, viesuļvētras.
Pasaules valstu zinātnieki jau 20 gadu pēta fenomenu, kas izraisa klimata maiņu. Tam dots apzīmējums «siltumnīcas efekts». Pirms sešiem gadiem tika izstrādāta ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, ko ratificējusi 171 valsts. Kioto (Japānā) 1997. gada decembrī notikušajā konvencijas līgumslēdzēju trešajā konferencē piedalījās arī Latvijas delegācija.
Problēma, ko sauc par Zemes globālo sasilšanu, radusies cilvēka darbības rezultātā. Kopš cilvēces industrializācijas sākuma atmosfērā masveidā ieplūst gāzes, kas rada aizvien vairāk siltuma. Dažādu gāzu blīvums atmosfērā nosaka Saules karstuma daudzumu, kas sasniedz Zemi un to silda. Atmosfēras slānis darbojas līdzīgi siltumnīcai, saglabājot to siltuma daļu, kas tiek atstarota no Zemes. Šis process regulē klimata dabiskos apstākļus. Gāzu pārmērīgā daudzuma dēļ tas jau ilgstoši ir traucēts.
Otrs draudu cēlonis ir ozona slāņa pakāpeniska noārdīšanās stratosfērā. Ozons uzsūc dzīvībai bīstamās ultravioletās radiācijas lielāko daļu. Aizsargājošais slānis pēdējo gadu desmitos sarūk freonu pārliekās izplūdes dēļ.
