Šoruden atzīmēsim Latvijas valsts 80. dzimšanas dienu. Tāpēc avīzes publikācijās pievērsīsimies arī mūsu valsts vēstures tēmām.
Šoruden atzīmēsim Latvijas valsts 80. dzimšanas dienu. Tāpēc avīzes publikācijās pievērsīsimies arī mūsu valsts vēstures tēmām. Lasītājiem piedāvājam atmiņu epizodes no Latvijai liktenīgā 1939. un 1940. gada.
1940. gada pavasarī no Maskavas uz Latviju tika pārcelts PSRS pilnvarotais sūtnis Vladimirs Derevjanskis. Jauniecelto sūtni sagaidīja ar vēl nekur neredzētu godību. Jūtams, šāda «parādiska uzņemšana» neko labu nevēstīja.
Tautā sākās dažnedažādi minējumi. Bija par ko satraukties. Vai šeit neaizsāksies tas pats scenārijs, kas nesen risinājās ar Krievijas iebrukumu Somijā? Avīzes vai katru dienu vēstīja arvien jaunas, satriecošas ziņas par notikumiem Eiropā, taču pašu valstsvīri mūs centās mierināt ar frāzēm, ka Latvijas neatkarībai nekas nedraudot. Vai tā? Vai valdība neredzēja vai negribēja redzēt tuvojošos draudus? Rakstnieki un žurnālisti gan pie katras izdevības nemitējās aicināt būt gataviem aizsargāt savu tēvzemi, apzināties savu latvieša pienākumu. Tauta saprata šos vārdus un nebija tik kurla un akla, lai neizsecinātu ko vērā liekamu no 1939. gada.
Baigais un atgādinošais
1939. gads
Tikai retais zināja (kurš tolaik vispār varēja kaut ko zināt, vien baumot), ka Latvijas liktenis jau izšķirts ar Vācijas un PSRS slepenu vienošanos.
Pirms diviem gadiem martā vācu armija okupēja Austriju, pēc gada, atkal martā, valsts suverenitāti zaudēja Čehoslovakija. Vācija atņēma Lietuvai Klaipēdas apgabalu. Augustā Staļins smaidīja fašistiskās Vācijas ārlietu ministram fon Ribentropam Kremlī, un pēc nedēļas hitlerieši ielauzās Polijā. Pēc pāris nedēļām uz Maskavu izlidoja Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters, kur Kremlī notika vairāku dienu ilgas sarunas. 7. oktobrī avīzēs parādījās ziņas, ka Latvijai ar Padomju Savienību parakstīts savstarpējas palīdzības pakts, kā arī vienošanās par sarkanarmijas un jūras kara flotes bāzēm Latvijā.
Visai drīz rūgtus smieklus pasaulē izraisīja Molotova runa 1939. g. 29. novembrī, ko pārraidīja radiofons. PSRS esot spiesta pārtraukt ar Somiju diplomātiskos sakarus, jo tā, lūk, ar savu agresiju apdraud Padomju Savienības drošību. Nākamās dienas agrā rītā sākās «baltsomu provocētais karš», kā to Maskava apzīmēja. No PSRS kara bāzēm Latvijā un Igaunijā uz Somiju pacēlās lidmašīnas un izbrauca zemūdenes. Vienkāršais cilvēks nevarēja samierināties ar domu, ka pret savu gribu palīdz Somijas ienaidniekiem. 1940. gada 13. martā «Ziemas karš» beidzās. Tajā Sarkanā armija cieta milzu zaudējumus. Somijai nācās noslēgt miera līgumu, atdodot labu tiesu savas teritorijas, taču ar to tika paturēta neatkarība.
OSKARS BARANOVSKIS Turpinājums sekos.
