Nosacītais sods – cik tas ir efektīvs šodienas sabiedrībā? Tāds bija vadmotīvs sarunai ar rajona Policijas nodaļas Izpildāmo tiesas spriedumu inspekcijas inspektori Ievu Vētru.
Nosacītais sods – cik tas ir efektīvs šodienas sabiedrībā? Tāds bija vadmotīvs sarunai ar rajona Policijas nodaļas Izpildāmo tiesas spriedumu inspekcijas inspektori Ievu Vētru. Uzskaites, kontroles, profilaktiskais darbs ar likumpārkāpējiem – tā ir inspektores ikdiena, kurā viņai jāsaskaras ar ne vienu vien šodienas apstākļiem raksturīgu paradoksu.
Ieva Vētra ir policijas darbiniece ar 32 gadu darba stāžu. Viņa rajonā kontrolē ne tikai tās personas, kas nosacīti sodītas, bet arī tās, kam atlikta tiesas sprieduma izpilde, kas atgriežas no ieslodzījuma vietas, kam tiesa noteikusi papildsodu, vai arī prokuratūra vai tiesa noteikusi policijas uzraudzību. Visvairāk nosacīti sodīto bijis 1995. gadā, kad inspekcija saņēmusi izpildīšanai 232 spriedumus. Kopš tā laika spriedumu skaits svārstās ap 150 gadā. Vairākums (turpat ceturtā daļa) no visiem šiem spriedumiem ir par zādzībām.
uu Reizēm rodas iespaids, ka nosacītais sods nemaz nav sods, tikai tāda pakratīšana ar pirkstu.
– Cietušais varētu uzskatīt – kas tas par sodu! Bet, ja pārbaudes laikā sodītais izdara administratīvos pārkāpumus vai jaunu noziegumu, viņš nokļūst tiesā. Jebkurā brīdī pārbaudes laiku var atcelt un vainīgo nosūtīt uz soda izciešanas vietu. Nosacīti notiesātie izcieš sodu, nebūdami izolēti no sabiedrības, ģimenes, ar viņiem strādājam profilaktiski. Nebūtu pareizi visus likumpārkāpējus likt cietumā, jo mēs ar saviem nodokļiem šos cilvēkus uzturam. Turklāt visus likumpārkāpējus nevar vērtēt pēc vienas mērauklas, arī noziegumu raksturs ir ļoti dažāds. Ir cilvēki, kas nožēlo savu pārkāpumu un cenšas laboties. Citi apzinās sevi sodītu esam tikai tad, kad priekšā ir restes.
Vismaz reizi gadā rīkojam profilakses pagastos, kad klātienē man jāizrunājas ar visiem uzskaitē esošajiem, nosacīti sodītajiem cilvēkiem. Tie, kas bijuši agrāk sodīti ar brīvības atņemšanu un tagad saņēmuši nosacīto sodu, šādās tikšanās reizēs visbiežāk vīpsnā. Daži, profilakses laikā uzaicināti uz pagasta padomi, uz tikšanos ierodas iereibuši.
1996. gadā 4,7 procenti par zādzībām nosacīti tiesāto pārbaudes laikā atkārtoti izdarīja jaunu zādzību. 1997. gadā – 3,4 procenti. Bieži vien problēma ir tā, ka cilvēks, atrodoties uzskaitē, izdara jaunu noziegumu, bet ne tik smagu, un viņam vēlreiz iedod pārbaudes laiku. Atšķirībā no agrākiem laikiem, kad galvenais akcents, vairāk vai mazāk efektīvs, bija audzināšana darba kolektī- vā, pašlaik apmēram 80 procentu no uzskaitē esošajiem strādā gadījuma darbu. Tas bieži vien izaicina cilvēku izdarīt jaunu noziegumu.
uu Nosacītu sodu saņem daudzi transporta līdzekļu vadītāji, kas sistemātiski atrodas alkohola reibumā. Vai daudz šādu autovadītāju?
– 1996. gadā tādi bija 4,1 procents no visiem uzskaitē esošajiem nosacīti sodītajiem, 1997. gadā – 8 procenti. Pirmo reizi aizturot dzērumā pie stūres, vainīgais administratīvā kārtā maksā naudas sodu. To jūt «viņa kabata» un ģimene. Tiklīdz viņš pieķerts šajā pārkāpumā atkārtoti gada laikā, iestājas kriminālatbildība, un vainīgais saņem nosacīto sodu, lai gan par šādu pārkāpumu paredzēts papildsods – tiesību atņemšana uz gadu vai naudas sods līdz 30 minimālajām mēnešalgām. Konkrēts piemērs – Rīgas rajona Tiesas spriedums, kurā norādīts, ka autovadītājs Sergejs atkārtoti gada laikā vadījis automašīnu alkohola reibumā. Par šo pārkāpumu viņš sodīts ar brīvības atņemšanu nosacīti uz sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Papildu sods – autovadītāja tiesību atņemšana – nav piemērota, jo Sergeja ģimenei automašīna ir vienīgais iztikas avots. Jājautā tikai, vai pirms sēšanās pie stūres, viņš nezināja, ka uz ceļa atrodas kā potenciālais noziedznieks, un nedomāja par savas iztikas avotu?
uu Jums jāstrādā arī ar tiem cilvēkiem, kas atgriežas no cietuma?
– Agrāk bija noteikts skaits kopmītņu, no ieslodzījuma atnākušie varēja iekārtoties darbā. Tagad ļoti sarežģītā situācijā nonāk tie, kas pirms nozieguma izdarīšanas izrakstīti vai paši izrakstījušies, vairākus gadus dzīvojuši bez pieraksta. Kuram pagastam es izlūgšos, lai viņu, no cietuma atnākušu, no jauna pieraksta? Un kur šis cilvēks atradīs darbu? No Eiropas pie mums brauc komisijas, kritizē cietumus. Bet manas prakses laikā neviens, kurš atkārtoti nokļuvis ieslodzījumā, atnākot no cietuma nav teicis, ka viņam tur bijis slikti. Ārzemnieki šausminās par sliktiem apstākļiem cietumos. Bet kādos apstākļos dzīvo tie cilvēki, kas pēc apcietinājuma iznāk brīvībā?
Šī gada sešos mēnešos par dažādiem noziegumiem Bauskas rajona Tiesa notiesājusi 208 personas. No tām nosacīti ar pārbaudes laiku notiesāti 108 cil- vēki (to skaitā sešas sievietes). Minēto 108 personu skaitā ir septiņi nepilngadīgie un četras personas, kas notiesātas nosacīti ar pārbaudes laiku vēl neizciesta soda laikā. Tā informē rajona Tiesas tiesneša palīdze Inguna Lazdiņa. 60,2 procenti no nosacīti notiesātajiem sodu saņēmuši par zagšanu, 8,3 procenti – par automašīnas atkārtotu vadīšanu dzērumā, 6,5 procenti – par huligānismu un tikpat daudz par avāriju izraisīšanu, 4,6 procenti – par miesas bojājumu nodarīšanu, 3,7 procenti – par mežu nelikumīgu izciršanu un tikpat daudz par ieroču atļauju režīma neievērošanu.
Gada sešos mēnešos pārbaudes laikā jaunus noziegumus izdarījušas 14 personu, no tām desmit ir izdarījušas zādzības, bet divas gada laikā atkārtoti vadījušas automašīnu, būdamas alkohola reibumā.
