Meliorācijas sistēmas ir Bauskas rajona Lauksaimniecības departamenta Meliorācijas daļas pārziņā.
Meliorācijas sistēmas ir Bauskas rajona Lauksaimniecības departamenta Meliorācijas daļas pārziņā. «Bauskas Dzīve» aicināja Meliorācijas daļas vadītāju Vitautu Dzeni izvērtēt situāciju rajona zemes platību nosusināšanā.
Maksā zemes īpašnieks
Pašlaik visas meliorācijas sistēmas iedalītas trijās grupās: valsts nozīmes meliorācijas objekti (ūdens uztveres sistēmas, kas ir kopējas diviem vai vairākiem pagastiem); koplietošanas (uztver ūdeni no divu vai vairāku saimnieku zemes viena pagasta teritorijā); vienas saimniecības meliorācijas sistēmas. Meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbos ietilpst grāvju izpļaušana, pielūžņojuma izvākšana, krūmu ciršana, transportbūvju sakārtošana. Tas jāveic zemes īpašniekam, neatkarīgi no tā, kas šo zemi apsaimnieko. Lielos remontdarbus, kas saistīti ar gultnes atjaunošanu, caurteku pārbūvi pirmās grupas objektos, finansē un organizē Meliorācijas daļa, otrās grupas objektos darbus finansē zemes īpašnieki, bet Meliorācijas daļa pārrauga, organizē, pieņem darbu.
Meliorācijas daļas pienākumos ietilpst dokumentu sakārtošana, objektu nodošana īpašniekiem, remontdarbu uzraudzīšana.
Vienīgais veids, kā ietekmēt meliorēto objektu neapsaimniekotājus, ir neatbalstīt viņus valsts subsīdiju saņemšanā. Meliorācijas objektu uzturēšana kārtībā nav lēta. Viena kilometra grāvja sakopšana (izpļaušana un krūmu izciršana) izmaksā vidēji 60 līdz 70 latu.
Hektāra drenāža maksā ap Ls 2000
Jaunu platību meliorēšanai nepieciešamas krietni lielākas summas, drenu sistēmas ierīkošanai hektāru lielā platībā materiāliem jāiztērē no 500 līdz 700 latu, klāt pievienojot darba apmaksu un tehnikas izmantošanu. Kopā tas ir ap divi tūkstoši latu. Rajonā meliorēts 80 procentu lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tāpēc par meliorācijas darbu pārtraukšanu nebūtu jāuztraucas. Samazinoties lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem, no meliorētajām platībām liela daļa netiek izmantotas. Lauki aizaug ar nezālēm, krūmiem. Pat līdz 50 procentu meliorētu, bet lauksaimniecībā neizmantotu zemju ir Stelpes, Bārbeles, Vecumnieku, Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
Tikai viena – «Bauskas meliorācija»
Lielākas rūpes sagādā esošo objektu uzturēšana kārtībā. Pašlaik valsts subsidē 70 līdz 80 procentu no meliorācijas objektu remontdarbiem nepieciešamās summas. Šo subsīdiju saņemšanai un izmantošanai formalitātes var nokārtot Meliorācijas daļā. Šogad rajonam meliorācijas darbu veikšanai iedalītas subsīdijas 28000 latu vērtībā, tās visas vēl nav apgūtas. Gribētu uzteikt tās rajona zemnieku saimniecības, kas aktīvi darbojas meliorācijas objektu sakārtošanā un uzturēšanā. Vecsaules pagastā tādas ir z/s «Kraukļi» un «Brāzmas», Vecumnieku pagastā z/s «Kalnalapenieki» un z/s «Bogdani», nopietni šim darbam nolēmusi pievērsties paju sabiedrība «Līdums».
Agrāk Bauskas rajonā bija trīs organizācijas, kas nodarbojās ar zemes meliorācijas darbiem. Tagad palikusi viena licencēta firma meliorācijas darbu veikšanai – SIA «Bauskas meliorācija». Nepieciešamības gadījumā palīdz speciālisti no Jelgavas rajona.
Valsts šogad iedalījusi rajonam subsīdijas 27000 latu apmērā zemes kaļķošanai. Arī šo subsīdiju izmantošanai zemnieki var vēl pieteikties. Viena hektāra zemes kaļķošana vidēji izmaksā 150 latu, valsts subsidē līdz 30 procentu, tātad zemniekam par hektāra kaļķošanu jāmaksā aptuveni 50 latu. Augsnes kaļķošana ir nepieciešama, jo paaugstināta skābuma dēļ nepilnvērtīgi izmantojas minerālmēslojums, zūd ražība. Aktīvākie šī pakalpojuma izmantotāji šogad bija Vecsaules un Iecavas puses zemnieki, kūtrākie ir Dāviņu, Vecumnieku, Skaistkalnes pagastā.
