Kafiju dzeram, bet zinām par to ļoti maz. Tādēļ «Bauskas Dzīve» kopā ar «Merrild Kaffe A/S» (lielākā kafijas piegādātāja ne tikai Dānijā, bet arī Latvijā) jūsu brīvbrīžiem piedāvā publikāciju sēriju par kafiju.
Kafiju dzeram, bet zinām par to ļoti maz. Tādēļ «Bauskas Dzīve» kopā ar «Merrild Kaffe A/S» (lielākā kafijas piegādātāja ne tikai Dānijā, bet arī Latvijā) jūsu brīvbrīžiem piedāvā publikāciju sēriju par kafiju. Šie materiāli jālasa rūpīgi, jo tajos varēsit rast atbildes uz konkursiņu jautājumiem. Jā, lasītājiem tiks rīkoti konkursi par kafiju, un veiksminieki saņems balvā «Merrild» kafiju.
Dzēriena vēsture – no Etiopijas
Kafijai ir ļoti sena vēsture. Šī populārā dzēriena pirmsākumi meklējami Abesīnijas (tagad – Etiopijas) kalnos.
13. vai 14. gadsimtā kafijas pupiņa «pārcēlās» pāri Sarkanajai jūrai, kur to iepazina Arābijas ļaudis. Tā iesākās zaļās pupiņas izplatība visā pasaulē. Tas ir process, kuru apdzied daudzas leģendas un tautas pasakas.
Vislabāk pazīstamā no šīm leģendām vēsta par jemeniešu ganu Kaldi, kurš konstatēja, ka kazas kļūst neparasti aktīvas, kad ir ēdušas kafijas augli. Viņš pats to pagaršoja un, sev par pārsteigumu, jutās neparasti enerģisks. Viņš par to pastāstīja mūkiem no kāda tuvumā esoša klostera, aicinot arī viņus pagaršot brīnumaino augli. Drīz vien mūki tos košļāja, lai varētu noskaitīt vakara pātarus neaizmiegot.
Leģenda vēl stāsta, ka mūki konstatēja, ka, grauzdējot pupiņas, viņi varēja veidot dzērienu ar to pašu – spēku dodošo efektu, bet ar daudz patīkamāku garšu.
Kafejnīcas «ienāk» Eiropā
Pirmais kuģis ar kafiju ieradās Venēcijā 1630. gadā no Turcijas. Jau ļoti drīz visā Eiropā veidojās kafejnīcas, īpaši Itālijā, Lielbritānijā, Holandē, Francijā un Vācijā. 1689. gadā Parīzē vien bija 250 kafejnīcu. Turcijas vēstnieks karaļa Ludviga XIV galmā bija radījis piemērotu vidi šai tendencei, jo viņš pie katras iespējas saviem viesiem piedāvāja kafiju. Tā rezultātā tieši Francija kļuva par visaktīvāko kafijas patērētāju Eiropas valstu vidū. Līdz pat 17. gadsimta beigām tikai Abesīnija un Jemena ražoja kafiju. Tad holandiešiem izdevās «lauzt» rūpīgi aizsargāto monopolu. Viņi sāka audzēt kafiju savās kolonijās, it īpaši Javas salā.
18. gadsimta sākumā kafiju sāka audzēt arī Karību jūras valstīs, Vidusamerikā un Brazīlijā. Tur visur procesu aizsāka kolonistu spēki. Kafija bija atradusi jaunas mājas. 1753. gadā cilvēks vārdā Egberts Douvs (Egbert Douwes) un viņa sieva Akke Tīses (Akke Thyses) sāka pārdot kafiju, tēju un tabakas izstrādājumus mazā veikalā, kura nosaukums bija «Mazais vērsis». Tas atradās Nīderlandes ciemā Joure. Egberts Douvs dibināja firmu, kas vēlāk, kad to jau vadīja viņa dēls Douwe Egberts, kļuva valstiski un starptautiski slavena, tas notika ap 1780. gadu. Šim koncernam kādulaik piederēja arī 1964. gadā dibinātā firma «Merrild Kaffe a/s».
Kafijas audzēšanas reģioni pasaulē
Kafija ir tropu un subtropu augs. Pašlaik valstis, kurās audzē kafiju, veido sava veida «jostu» pasaules vidū. Tās ir apmēram 70 valstu, kas atrodas platuma grādos no 23 grādiem ziemeļos līdz pat 25 grādiem dienvidos. Kafijas kokiem nepieciešama temperatūra no 17 līdz 23 grādiem pēc Celsija skalas, daudz mitruma un ražīga augsne. Brazīlija ražo vairāk kafijas nekā jebkura cita pasaules valsts – kopumā no Brazīlijas nāk 28 procenti visas pasaules kafijas. Otrajā vietā ir Kolumbija (aptuveni 16 procentu), treša- jā – Indonēzija (7 procenti), pēc tam – Meksika (4 procenti). Citas valstis pasaulei dod tikai 1 – 3 procentus no kopējā kafijas daudzuma.
