Brunavas pagasta mežsarga tēvs Artūrs Tenis «Dzintaros» dzīvo, kā pats saka, «jau simt gadu», bet četru kilometru attālumā mītošais Artūrs Tenis tēva mājās «Alejās» sācis saimniekot, būdams jauns puisis.
Brunavas pagasta mežsarga tēvs Artūrs Tenis «Dzintaros» dzīvo, kā pats saka, «jau simt gadu», bet četru kilometru attālumā mītošais Artūrs Tenis tēva mājās «Alejās» sācis saimniekot, būdams jauns puisis. Par abu vīru jaunību vairs atgādina tikai atmiņas, bet matu sirmums un nogurums mudina lūgt no Dieviņa pašu vērtīgāko – veselību.
Jāsaimnieko vien ir
«Aleju» Artūrs nākamvasar svinēs astoņdesmito dzimšanas dienu. Kaut pašam šķiet, ka spēka vēl gana, slimība atnāk neaicināta. Arī tagad, kad vasara pašā viducī, jāguļ gultā ar augstu temperatūru. Labi, ka dzīvesdraudzene Ausma aprūpē. Gādībā vienam par otru viņi gūst prieku, jo abu likumīgie dzīvesbiedri aizgājuši aizsaulē. Ausma par Artūru saka: «Labs cilvēks, sirsnīgs, izpalīdzīgs.» Artūrs Ausmas teiktajam piebilst: «Pīpot nepīpoju, dzert nedzeru. Kopjam 10 hektāru lielu zemes platību. Manas trīs meitas – Ērika, Pārsla, Daina, dēls Ilgvars, un Ausmas bērni – divas meitas un dēls, mums palīdz. Visu mūžu esmu nostrādājis par fermas pārzini. Gribēju izmācīties par galdnieku, bet bija jāstrādā tēva saimniecībā. Esmu karojis frontē, «lāģeri kauč kā izvilcis». Pieredzējis «vācieša» un «krieva» laikus. Jāsaimnieko vien ir,» stāsta Artūrs. Ja būs veselība, tad astoņdesmit gadu jubileja tiks svinēta kuplajā bērnu un mazbērnu pulkā.
Prot izpalīdzēt vajadzīgajā brīdī
Mežsarga Ulda Dzērves tēva Artūra Teņa pienākumi ir divu kaķu barošana (agrāk bijuši seši) un zāles sapļaušana cūkām. Savulaik viņš strādājis par mežcirtēju un pienvedēju. Dēls izskolojies par mežsargu, apprecējies un pieņēmis sievas uzvārdu. Mazbērni ir lie- li ogotāji un sēņotāji. «Agrāk labprāt lasīju «Lauku Avīzē» publicētos romānus, tagad ātri nogurstu. Nav vairs tas vecums. Jaunībā biju frontē, «lāģerī». Briesmīgi bija, bet kaut kā jau izcietu. Esmu represētais, saņemu lielāku pensiju. Dzīvojam ar sievu Veltu kopā ar dēla ģimeni,» stāstīja Artūrs. Daiga, Artūra vedekla, par vīratēvu teica: «Pēc rakstura viņš ir ļoti spītīgs, patīk arī «pavilkt uz zoba» par nepadarītajiem darbiem. Vecaistēvs to dara ar humora pieskaņu. Kad vēl nebijām saveduši sienu šķūnī, viņš teica, ka lietiņš uzlīšot un gotiņām būšot sulīgāks siens… Kaut gan viņš mīl pakurnēt, tomēr vienmēr izpalīdz bez prasīšanas. Vecamtēvam garšo alus, bet es nevaru pierunāt viņu piedalīties «Aldara» rīkotajā konkursā.» Decembrī Artūrs Tenis svinēs septiņdesmit devīto dzimšanas dienu.
