Diskusija par Kalna ielas rekonstrukcijas projektu notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Rīgā 7. jūlijā.
Diskusija par Kalna ielas rekonstrukcijas projektu notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Rīgā 7. jūlijā. Uz sarunu bija aicināti šī projekta izstrādātāji, Satiksmes ministrijas pārstāvji, pasūtītāji, Bauskas Domes vadība, kā arī daudzu simtu baušķenieku parakstītās pretrekonstrukcijas vēstules nosūtītājas. Ieradies bija arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis, kurš arī neatbalsta iecerēto projekta realizāciju tā esošajā variantā.
Bauskai nav izstrādāts pilsētas attīstības ģenerālplāns
Tā, iepazīstinot klātesošos ar iecerētās tikšanās motīviem, secināja ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietniece Dzintra Upmace. Pilsētas vadība nav izpildījusi 1994. gada Ministru kabineta rīkojumu par ģenerālplāna izstrādāšanu. Tas apgrūtina perspektīvā izvērtēt ielu rekonstrukcijas projekta nozīmīgumu. Attīstības ģenerālplāna nav arī rajonam, un zeme, uz kuras nākotnē varētu tikt izbūvēts apvedceļš, ir privatizēta. Pilsētas Domes priekšsēdētājs un rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Teikmanis solīja šādu plānu sagatavot; ministrijas pārstāve oponēja, ka vēl pirms dažām dienām pilsētas galva esot iebildis pret 7000 latu mērķdotācijas piešķiršanu teritoriālajai plānošanai, bet lūdzis labāk naudu atvēlēt sociāli ekonomisko problēmu risināšanai.
Nedomā par kultūrvēsturi
«Rekonstrukcijas projektam nav veikta pilsētbūvnieciskā analīze,» informēja J. Dambis. Nav priekšstata, kāda varētu izskatīties Kalna iela pēc darbu izpildes. «Te var notikt ielaušanās pilsētas kultūrvēsturiskajā vidē,» atzina Dz. Upmace. Ja pašvaldība ļauj šo vidi sabojāt, tad ar laiku tai var tikt atņemts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Daudzviet Eiropā ir tā, ka pašvaldība saprot vides kultūrvēsturisko vērtību un tieši tajā saskata pilsētas ekonomiskās attīstības garantu. Bauskā par to nav padomāts.
Protestētāji ir nokavējuši
Dz. Upmace uzskata, ka vēstule ar baušķenieku parakstītajiem iebildumiem iesniegta jau pēc projekta publiskajai apskatei atvēlētā termiņa beigām. Baušķenieku nepietiekamo ieinteresētību par šo projektu uzsvēra arī Satiksmes ministrijas pārstāvji. Dz. Upmace gan skaidroja, ka, līdz konkrēti darbi nav uzsākti, iedzīvotāju attieksme tiks uzklausīta, un joprojām galavārds pieder pašvaldībai.
Apvedceļa būve neatrisinās visas problēmas
Tā, nosaucot skaitļus, uzsvēra Satiksmes ministrijas Autoceļu departamenta Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins. Izrēķināts, ka apvedceļa būves izdevumus var atpelnīt 25 gadu laikā. Savukārt Kalna ielas rekonstrukcijai iztērētā nauda «atnāks atpakaļ» 5,8 gados. Satiksmes ministrija sola segt arī daļu izdevumu, kas paredzēti ielas detaļplānojuma izstrādei. J. Teikmanis iebilda, ka pilsēta no sava budžeta ar līdzfinansējumu nepiedalīsies.
Skats no malas
Vērojot vairāk nekā stundu garo domu apmaiņu, radās secinājums, ka tikai tagad Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji apjautuši, ka bija jāsatiekas un par šo projektu visiem kopā jārunā jau krietni agrāk. Nu darbs ieguldīts, līdzekļi tērēti, tagad sāks spriest un plānot par vērtībām, runās par sadarbību.
Man nav nācies bieži būt līdzīgas nozīmes diskusijās. Iespējams, ka pašvaldību vadītājiem tas tā ir pieņemts – būt nesavaldīgiem un pat netaktiskiem. Tomēr mani (un daudzus klātesošos) izbrīnīja Bauskas pilsētas mēra uzvedība. Neesmu pieradis dzirdēt, ka var uzkliegt dāmai (lai arī tikai vienkāršai ierēdnei): «Klusē! Es tagad runāju.» Varbūt arī tādā veidā var cīnīties par savas pilsētas labklājību?
Ģenerālplāna izstrāde kavējusies līdzekļu trūkuma dēļ
Pilsētai pašlaik vēl nav jaunā attīstības ģenerālplāna, «Bauskas Dzīvei» teica Jānis Teikmanis. Bauskai ir ģenerālplāns, kas izstrādāts 1985. gadā un paredzēts 10 gadiem. Tas ir jāpārstrādā, jo neatbilst mūsdienu situācijai. Jaunā ģenerālplāna izveidei nepieciešams 20 līdz 25 tūkstoš latu. Valsts jau sen solīja šos līdzekļus piešķirt, taču pilsēta neko nav saņēmusi. Dome tikko ir apstiprinājusi pilsētas zemes ierīcības plānu, kas ir ģenerālplāna svarīga sastāvdaļa, stāsta J. Teikmanis. Domei noslēgts līgums ar firmu, kas līdz decembrim izzinās pilsētas attīstības perspektīvas un izstrādās attīstības projektu. Apvienojot zemes ierīcības plānu un attīstības projektu, Bauska iegūs savu ģenerālplānu.
