Domnieks Jānis Matisons pilda divus it kā savstarpēji nesaistāmus amatus. Viņš ir pilsētas Tautas nama direktors un Domes tehniskās komitejas priekšsēdētājs.
Domnieks Jānis Matisons pilda divus it kā savstarpēji nesaistāmus amatus. Viņš ir pilsētas Tautas nama direktors un Domes tehniskās komitejas priekšsēdētājs.
Kā tev izdodas apvienot deputāta pienākumus ar laika ziņā nenormēto «maizes darbu»?
– Kā smejies, direktoram jāstrādā vismazāk: jādabū finanses, jāizraugās speciālisti, jādod uzdevumi un jākontrolē. Nopietni runājot, man ir izdevies sapulcināt labus darbiniekus. Viņi ir atbildīgi katrs par savu jomu. Direktoram paliek Tautas nama darbības galvenie virzieni, sadarbība ar Domi, citu iestāžu vadītājiem.
Kā tevī sadzīvo kultūra, kurā esi skolojies, un… tehniskā komisija?
– Gandrīz piecus gadus esmu bijis pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. Jā, tie bija citi laiki, bet pilsēta un tehniskās problēmas palikušas tās pašas. Esmu sadalījis plašo saimniecību divos plānos: pirmajā nozares, bez kurām pilsēta nevar funkcionēt, – ūdenssaimniecība, kanalizācija, apkure, sanitārā apkopšana utt.; otrajā – labiekārtošana, kapitālais remonts, kultūrvide, sabiedriskā kārtība u. c.
Kā to visu var «paturēt prātā»: solītais, izdarītais, atliktais?
– Patiešām, galvā visu nevar paturēt, jo par katru nozari ir rakstīti projekti, lēmumi, bijuši ierosinājumi, arī solījumi. Lūk, divos plauktos un arī galdā glabāju mapes, kuras nepārtraukti papildinu kopš 1994. gada. Nu, piemēram, tehniskās komitejas sēžu protokoli, mapes par pilsētas labiekārtošanu, siltumtīkliem un ūdenssaimniecību. Citos vākos varu atrast visu, kas runāts, lemts, izdarīts vai neizdarīts Kristīgās pamatskolas lietā. Tā varētu turpināt. Vienvārdsakot, vācu un sistematizēju visu (galvenokārt rajona avīžu publikācijas un attiecīgos lēmumus), kas kaut nedaudz skar pilsētu (arī kultūru un izglītību). Ir arī savdabīgs dosjē (visiem gan tas nepatīk) par mūsu apvienības «Pilsēta», kā arī citu apvienību un partiju dalībniekiem un viņu programmām – ko solījuši, ko izdarījuši, no kā atteikušies. Protams, ir apmeklētāju ierosinājumu uzskaite un atzīmes par izpildi un to, kas paliek kontrolē, arī mani un citu deputātu pieprasījumi un ieteikumi. Ja gaidāmajā Domes sēdē izskatāmi kādi jautājumi, kuros neesmu kompetents, lai balsotu objektīvi, sēdei gatavojoties, pāršķirstu attiecīgo mapīti…
Tavu metodi varētu mācīties ne vien deputāti, bet arī jebkuras nozares vadītāji.
– Nezinu, kā ar mācīšanos, bet manās mapēs uzziņas nolūkos viens otrs ir ieskatījies. Manuprāt, apsveicama ir nozaru speciālistu un vadītāju vēlme preses slejās izskaidrot iedzīvotājiem attiecīgā brīdī radušos situāciju, kā to dara Siltumtīklu uzņēmuma direktors Jānis Mičulis. Varbūt tāpēc sūdzību par šī uzņēmuma darbu ir maz.
Lūdzu, paskaidro, kāpēc bija jāreorganizē pašvaldības uzņēmums «Komunālie pakalpojumi»? Tagad kļuvis par vienu uzņēmumu un arī vienu maksājumu grāmatiņu vairāk.
– Kā zināms, Bauska ir iekļauta projektā «800+», kas Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā pilsētās paredz uzlabot ūdens apgādi un kanalizāciju. Lai saņemtu kredītu, valsts investīcijas un Vides aizsardzības fonda atbalstu un lai iegūtie līdzekļi tiktu izlietoti vienīgi šim projektam, ministrijas prasība: pilsētas ūdenssaimniecībai jābūt atdalītai no Komunālo pakalpojumu uzņēmuma. Tas nu ir izdarīts. Paredzams, ka arī komunālos maksājumus turpmāk varēs kārtot gan bankās, gan pastā.
Iedzīvotājiem tiek skaidrots, ka reizē ar Kalna ielas rekonstrukciju sakārtos arī apakšzemes komunikāciju tīklus. Kāda ir tava attieksme pret šo projektu vispār? Vai tā dalās deputāta un gluži vienkārši pilsētas iedzīvotāja attieksmē?
– Nē, nedalās, protams, ja atmet emocijas. Kalna ielas rekonstrukcijas pirmā kārta jau notika pirms vairākiem gadiem, kad nojauca veco frizētavu un vēl pāris mazāku ēku. Pilsēta no tā tikai ieguva – kļuva gaišāka un skaistāka. Bauskai jāizmanto piedāvātā iespēja saimnieciski sakopties, jo vairāk tāpēc, ka apvedceļa būve nav paredzēta tuvākajos divdesmit gados. Protams, Bauskā asfalta klājuma atjaunošanu vēl gaida citas ielas un trotuāri, bet pagaidām līdzekļu trūkuma dēļ tas paliek nepaveikto darbu sarakstā.
Ir pilsētā vietas, kas durtin duras acīs…
– Zinu, ka runa ir par dīķi pretī pilsētas Domes ēkai. Mūsu komitejā šis jautājums nav skatīts, jo dīķis atrodas privātīpašuma teritorijā. Taču pilsētas iedzīvotājus un viesus neinteresē, kā valdījumā tas ir, un Domei ir jākārto attīrīšanas darbi. Nenoliedzu, arī es jūtos vainīgs par šo nesmukumu. Tā nav nekāda nelaime, ja iedzīvotāji norāda uz nepadarīto, jo dažreiz no malas šis tas ir labāk pamanāms. Pamatots presē bija aizrādījums, ka Mūsa palikusi par bezvārda upi. Iztrūkstošās norādes ir pasūtītas un tiks novietotas vajadzīgajās vietās.
No vēlētāju apvienības «Pilsēta» Domē iekļuvāt seši deputāti. Vai šo pārsvaru izmantojat pēc iepriekšējas vienošanās, lēmumus pieņemot?
– Nē, balsojam katrs pēc savas jautājuma izpratnes. Sevišķi svarīgi tas ir, kad jālemj par tādiem jautājumiem kā jau minētā Kalna ielas rekonstrukcija. Daudzas lietas izrunājam un viedokļus saskaņojam komiteju un komisiju sēdēs, kas notiek reizi mēnesī.
Zinu, ka pirmā atvaļinājuma nedēļa tev ir pagājusi darbā. Kā esi nodomājis pavadīt atlikušās?
– Tie ir tradicionālie atpūtas veidi: santehnisko ierīču un daļējs kosmētiskais remonts dzīvoklī, šādi tādi darbiņi mazdārziņā un, cerot uz saulainām dienām, aktīva «darba terapija» lauku mājā Dauguļos, arī kādas grāmatas izlasīšana no manu vecāku un māsas bibliotēkas.
