Nobeigums. Sākums laikraksta 3. jūlija numurā. 1940. gada pavasaris Ko šis pavasaris nesa Latvijai? 5. aprīlī notika kara ministra nomaiņa – Jāņa Baloža vietā nāca ģenerālis Krišjānis Berķis. Cik nopietnas ir pretrunas starp vadošajiem valstsvīriem?
Nobeigums. Sākums laikraksta 3. jūlija numurā. 1940. gada pavasaris
Ko šis pavasaris nesa Latvijai? 5. aprīlī notika kara ministra nomaiņa – Jāņa Baloža vietā nāca ģenerālis Krišjānis Berķis. Cik nopietnas ir pretrunas starp vadošajiem valstsvīriem? Un vai tās savās interesēs neizmantos Maskava? Nevarēja nepamanīt PSRS sūtniecības spēji uzsāktās aktivitātes. Notika nepārtrauktas mākslinieku un rakstnieku pieņemšanas. Visur klāt sūtniecības pirmais sekretārs Vetrovs. No Vetrova neatpalika arī sūtniecības padomnieks Ivans Čičajevs. Savos memuāros 1976. gadā viņš atklājis, ka bijis tiešos sakaros ar Staļinu, lai gatavotu apvērsumu Latvijā.
Bet tauta vēroja un apsvēra. Nepalika nepamanīts arī tas, ka pēc Muntera atgriešanās no Maskavas, viņa madamai uz pleciem parādījās dārgs zvērādu manto. Par velti jau neizrāda tādu uzmanību un nepasniedz tik dārgas dāvanas. Un Muntera diplomātiskais smaids un izvairība no skaidras atbildes, kas ir ar Krieviju, kas – ar Vāciju. Acīmredzot Munters pēc atgriešanās no Kremļa sarunām zināja, ko viņš dara, ko pašlaik šeit īsti grib un kas tam Eiropas diplomātijas korpusos uzticēts uzzināt priekš Maskavas.
Ilgi spriedelēt mums nenācās. 1940. gada jūnijā mūsu acu priekšā atkal parādiski parādījās Vladimirs Derevjanskis ar neiztrūkstošo Vetrovu aiz muguras. Un viņam blakus Višinskis, tautu bieds un bende staļiniskajās prāvās, kura vārdu dzirdot pārņēma drebulis. Latvijas liktenis bija izšķirts.
Mūsu Latvija 1940. gada pavasarī nebija ne kusla, ne spēkonīga. Bet ar savu latvisko pašapziņu. Toreiz aprīlī minējām, kāda loma uzticēta Derevjanskim. Ko mēs, vienkārši darba cilvēki, daudz varējām zināt no tām kungu aizkulisēm. Atminējums visiem nāca drīz, kad sapratām – Latvija aiz mūsu muguras pārdota pasaules melnajā tirgū. Tālab šīs piezīmes atgādināšanai. Un reizē jautājums, vai indīgā ārpolitika ar Krieviju arī pašlaik nedvingo mums visapkārt?
