Alfrēdu Spēku no Codes pagasta «Kadiķīšiem» draugi jaunībā saukuši par Fredi, bet, kad viņš sasniedzis cienījamu vecumu, sākuši godāt pilnā vārdā.
Alfrēdu Spēku no Codes pagasta «Kadiķīšiem» draugi jaunībā saukuši par Fredi, bet, kad viņš sasniedzis cienījamu vecumu, sākuši godāt pilnā vārdā.
Agrākos laikos Alfrēdam šķita, ka piemērotāku uzvārdu sev būtu pat grūti iedomāties. No Latgales nākušajam puisim smagie kombainiera un traktorista pienākumi šķituši tīrais nieks. Pēc darbā gūtās traumas un ievietotā sirds stimulatora, tagad Alfrēdam, lai veiktu mājas soli, ik pa laiciņam jāatpūšas. Tomēr tas netraucē izrīkot meitas – Ilonu un Ilviju –, kurām jāapkopj saimniecība – govs, divi teliņi, trīs suņi un kārtīgs kaķis vārdā Ufo.
«Tētis ir labs pavārs. Viņa iecienītākais ēdiens ir kartupeļi, kartupeļi, vēlreiz kartupeļi un vienreiz dienā – noteikti gaļa. Tētis braukā uz tirgu pārdot dārzeņus, labprāt makšķerē un lasa grāmatas,» par vārdībnieku stāstīja meitas.
Spēka kungs ar sievu Annu 30. jūlijā nosvinējis divdesmit pirmo kāzu jubileju. Alfrēds gan bilst: «To es negribēju «reklamēt», bet jūs jau ievērojāt uz galda vāzē skaistās rozes!» Anna ir Alfrēda otrā sieva, pirmā dāvājusi viņam trīs brašus dēlus, kuri savukārt tēti iepriecinājuši ar pieciem mazbērniem. «Tētis mums ir omulīgs, bet mammu gan sasmīdināt ir grūti,» teica meitas. Divdesmit gadu vecā Ilona beigusi Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, bet divus gadus jaunākā māsa Rīgā mācās par šuvēju modelētāju.
Pēc tēva domām, Ilvijai vajadzēja mācīties Saulainē, jo viņa cepot «ellīgi garšīgas» tortes. Viņš atzinās, ka būtu ļoti priecīgs, ja meita arī vārdadienā pagatavotu gardu torti.