Satrieca ziņa par Lielā Zvejnieka aiziešanu. Šodien Zeme saņems viņas tiesu, bet teātra leģenda – Harijs Liepiņš – paliks.
Satrieca ziņa par Lielā
Zvejnieka aiziešanu. Šodien Zeme saņems viņas tiesu, bet teātra leģenda – Harijs Liepiņš – paliks. Daba ir iekārtojusi tā: vieni ir lieli garā, otri – plakātos.
Plakātcilvēki traucē redzamību, iestājas apjukums, un «mazais» cilvēks jūtas nomākts, sīks. Tam jātiek pāri un jāsaglabā pašcieņa, latvietim – arī pašlepnums un stāja, kā Harijam Liepiņam.
Iet bojā Kosova – bērni, sievietes, sirmgalvji pamet savas mājas un dodas kalnos bada nāvē, bet vanderstūli un vandenbruki izliekas neko neredzam. Tāpat kā baigajā vasarā un vēl daudzus gadus pēc tās mūsu zemītē. Taisnība Veidenbaumam: dūrei tik spēks. Protams – lielai dūrei.
21 partija un apvienība iesniegusi kandidātu sarakstus 7. Saeimas vēlēšanām, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi visus. Tas nav nopietni, saka Kārlis Streips savā «Skatienā» un nosauc bezcerīgos un tos, kuriem pat apzīmējumu grūti atrast, kā Jānim Jurkānam, kurš savā politiķa karjerā piedzīvo (Dievs dos – īslaicīgu) prāta aptumsumu.
Deputātu skraidīšana no saraksta uz sarakstu atgādina gaisa uzlidojumus kara laikā – katrs glābjas kā var.
Radio SWH dziedinošās spējas novērtēja Andris Šķēle, rīta agrumā sveicinādams klausītājus: «Veseli! Es esmu Andris Šķēle. Klausieties radio SWH un jūs arī būsit veseli!»
Tomēr Tautas partijas līderim neveicās, un kādā citā rītā veselīgā Šķēles reklāmplakāti galvaspilsētas ielās bija apgānīti ar nepiedienīgiem uzrakstiem, nosaucot deputāta kandidātu par zagli un piederīgu seksuālai minoritātei. Partijai nodarīti lieli materiālie zaudējumi. Arī morālie – priekšvēlēšanu kampaņā iesaistītie trīs filozofi «nošāvuši» mazliet greizi, pārblīvēdami Rīgu ar Šķēles portretiem.
Tālredzīgāks ir Latvijas Atdzimšanas partijas līderis Andris Rubins. Viņš savu reklāmplakātu iestrādājis automobiļa durvīs un tas vienmēr ir ceļā kopā ar oriģinālu. Kā nekā – profesors.
Dinamiski, bet pārlieku raibi parādījušies «Latvijas ceļa» reklāmrullīši: vecāki un bērni, lati un kaķi, nemainīga tikai viena lokomotīve – Anatolijs Gorbunovs plandošā valsts karoga fonā.
Maskavas mērs, galvenais mītiņu organizētājs pie Latvijas vēstniecības, Lužkovs lūdzis Jeļcinu, valdību un parlamentu atbalstīt Jurkāna vadīto un Rubika stutēto Tautas saskaņas partiju, jo tas esot vienīgais spēks, kas turpinot cīnīties par cilvēktiesību ievērošanu «Latvijas guberņā».
Pazīstamā interfrontiste Tatjana Ždanoka cietusi kārtējo neveiksmi. Piekto reizi Apvienoto Nāciju organizācija nav akceptējusi viņas «žēlabu» par masveida cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. ANO atkal atzinusi, ka Latvijā tādu nav.
Kuriozs: Krievijas pilsētas Ivanogradas iedzīvotāji vācot parakstus, lai viņus kopā ar pilsētu pievienotu Igaunijai. Igauņi šo faktu kavējas pat komentēt.
Ne tikai ivanogradieši, mēs visi tiecamies uz sapņu zemi Ulubeli kā Minhauzens – Harijs Liepiņš. Taču atklātības reizē, nometis teatrāļa masku, viņš domīgi sacīja: tādas Ulubeles patiesībā jau nemaz nav. Tu nemeloji, Hari!
