Jēdziens «tīnis» cēlies no angļu valodas. Par tīņiem sauc jauniešus vecumā no 13 līdz 19 gadiem. IVARS KRAUČŪNS šogad pabeidza 11. klasi Misas vidusskolā, tātad viņš vēl iederas tīņu kārtā.
Jēdziens «tīnis» cēlies no angļu valodas. Par tīņiem sauc jauniešus vecumā no 13 līdz 19 gadiem. IVARS KRAUČŪNS šogad pabeidza 11. klasi Misas vidusskolā, tātad viņš vēl iederas tīņu kārtā.
– Man šķiet, ka tu esi jauks, jautrs un gudrs puisis. Kā tu raksturotu pats sevi?
– Zini, es teiktu, ka esmu inteliģents tīnis. Dzimis Svaru zīmē, un tas jau liecina par diplomātijas, komunikācijas spējām, arī par nelielām mākslinieciskām dotībām. Nebaidos dzīvē improvizēt, pielāgot sev labvēlīgu situāciju.
– Vai šīs iezīmes tevī izpaužas arī skolā?
– Ne visai veicas eksaktajos priekšmetos, bet humanitārajos ir astoņas, deviņas balles. Klases dzīvē valda jautrība. Kulturāla jautrība. Kaut gan, protams, ir stundas, kurās jābūt ļoti nopietnam.
– Mūs vieno piedalīšanās debašu kustībā. Pastāsti par to!
– Debates – tas ir forši. Tas iedveš pašpārliecinātību, iemāca ātri, loģiski spriest, turklāt vēl angļu valodā. Mūsu komandas pamatsastāvā ir, nu jau gan jāsaka bija, Valters Vizulis un es. Sākot ar otro turnīru, esam izcīnījuši lielākas un mazākas uzvaras. Ir patīkami atskārst, ka pretinieks ir samulsis, nespēj atbildēt uz taviem sarežģītajiem jautājumiem. Un tad – «dzīt viņu stūrī». Kad šīsvasaras nometnes turnīrā nokļuvām līdz finālam, mūsu komanda uzvarēja un es svinīgi stāvēju pie nometnes karoga… Tās emocijas ir neaizmirstamas. Debates – tā ir spēja sevi apliecināt un man patīk būt līderim. Debates māca lietas un norises aplūkot no dažādiem aspektiem, neļauj iestigt stereotipos. Debatētāji – tā ir «nācija», kurai ir nākotne.
– Ieskatīsimies tavā nākotnē!
– Ja tuvākajā, tad 12. klasē mācīšos Spīdolas skolā Jelgavā. Nākotnē ir sapnis par jurisprudenci, un tas nāk no debatēm. Var būt arī pavisam citādāk. Zini, es esmu pat «spēlējis» uz Dailes teātra skatuves. Tas gan bija sen. Kad māmiņa mani gaidīja, viņai bija loma Blaumaņa «Pazudušajā dēlā».
– Vai tīnis var būt arī nenopietnāks un parunāt, piemēram, par meitenēm?
– Meitenes – tas ir nopietni. Rīgā satiku lielisku būtni, atklājās – debatētāja. Meitenēs mani saista gudrība, lai būtu par ko parunāt. Agrāk domāju, ka meitenei galvenais ir skaistas kājas, izskats, bet dzīves pieredze man iemācīja, ka viņām erogēnā zona ir smadzenes. Daiļais dzimums mīl «ar ausīm».
– Tīņu ikdienu veido sports, mūzika.
– Mūzikā man pieņemams viss – no klasikas līdz smagajam metālam.
Labprāt spēlēju basketbolu, vienu gadu pat piedalījos Latvijas Jaunatnes līgā, «Oranžās bumbas» turnīros. Visvairāk fanoju par mūsu hokejistiem. Dienās, kad risinās pasaules čempionāts, kļūstu par patriotu. Tad es apjaušu, ka Latvija – tas ir svarīgi un skaisti.
– Kas, tavuprāt, ir dzīve?
– Tas ir teātris, kur katrs spēlē savu lomu. Ja tu kaut ko gribi, tad to var sasniegt, ja netrūkst mērķtiecības. Kaut gan dažbrīd man šķiet kā mūsu debatētāju modināšanas dziesmā «Ir rīts, un viss vēl miglā tīts…».
