Katrs skolotājs vēlas, lai skola būtu ceļš uz tikumīgu sabiedrību. Reliģija un reliģiskā audzināšana ir jēdzieni, kas no jauna rod vietu šodienas uzskatu pasaulē.
Katrs skolotājs vēlas, lai skola būtu ceļš uz tikumīgu sabiedrību. Reliģija un reliģiskā audzināšana ir jēdzieni, kas no jauna rod vietu šodienas uzskatu pasaulē. Tomēr joprojām esam neziņā, vai skolu stundu sarakstā arī šogad nebūs reliģijas un kristīgās ētikas mācības?
Jau sirmā senatnē, pirms Kristus, netika noliegta garīguma un reliģiskās audzināšanas nozīme. Vai tiešām mēs gribētu izlikties gudrāki par Sokrātu, Aristoteli, Augustīnu, Jēzu?
Sengrieķu matemātiķis un filozofs Pitagors, kurš dzīvoja 570. – 500. gadu pirms mūsu ēras, uzsvēris plānveidīgas estētiskās audzināšanas sistēmas nozīmi, lai noturētu tautu tikumībā. Čehu pedagogs J. A. Komenskis rakstījis vārdus: «Dieva atziņu dodam prātam, Dieva likumus – gribai, prieku par Dievu – sirdij.» Profesors Visvaldis Klīve uzskata, ka garīgums ir viens no izglītības un audzināšanas aspektiem. Svarīgi, cik lielā mērā audzināšana un izglītība palīdz cilvēkam atrast sevi, izprast dzīves jēgu un uzdevumu. Pat cilvēks, kurš noliedz Dieva esamību un pārvaldību, meklē dzīves jēgu un jautā sev – kas esmu, no kurienes nāku, kam deru, kas būs tālāk? Tāpēc reliģija un garīgā pasaule nav atraujama no cilvēka būtības.
Kristietība pasaulē pastāv gandrīz 2000 gadu. Par kristieti cilvēku padara ticība Jēzum Kristum, Dieva dēlam – visas pasaules un katra cilvēka Pestītājam. Kristietība sevī ietver morālus pienākumus un labus darbus, ko cilvēki veic mīlestībā uz Dievu un cilvēkiem. Vai tās nav vērtības, ko ir vērts ieaudzināt bērnos? Vai tās ir mazāk svarīgas nekā zināšanas ķīmijā, fizikā, matemātikā un svešvalodās?
Dievs katru cilvēku visa mūža tecējumā uzrunā vairākkārt. Cilvēka paša ziņā ir izvēle – atsaukties šim aicinājumam vai nē. Mūsu tauta ir dziļā garīgā krīzē – divas paaudzes izaudzinātas naidīga ateisma garā. Zudusi mīlestība, cilvēki kļuvuši ļauni, cietsirdīgi, neprot ieklausīties citos, neprot no sirds piedot un lūgt piedošanu. Jāvaicā – vai mēs to gribam? Skolas mērķis ir izglītot skolēnus, bet kristīgā ētika un morāle sniedz audzināšanu, kas nav atraujama no izglītošanas.
