NORMUNDS PĒTERKOPS dzimis 1961. gada 16. oktobrī, Rīgā Izglītība 1985. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.
NORMUNDS PĒTERKOPS
dzimis 1961. gada 16. oktobrī, Rīgā
Izglītība
1985. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.
Darba pieredze
1995. – 1998. gads – 6. Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sekretārs;
1994. – 1995. gads – Rīgas Domes deputāts, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas valdes priekšsēdētājs;
1992. – 1994. gads – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Īpašuma konversijas departamenta direktors;
1985. – 1992. gads – strādājis par matemātikas skolotāju.
Intereses
Latvijas cīņas federācijas viceprezidents, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu organizāciju apvienības priekšsēdētājs, uzņēmēju kluba «Saime» prezidents.
Ģimene
Precējies, sieva Anita Pēterkopa strādā Rīgas 84. vidusskolā par mācību daļas vadītāju, bērni Linda un Rolands ir skolēni.
Pašlaik viena no galvenajām strīdu kategorijām, kas tiek izskatīti rajona (pilsētas) tiesās, ir tā saucamie dzīvokļu strīdi. Likums «Par dzīvojamo telpu īri» paredz visu strīdu, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām, izskatīšanu tiesas ceļā. Strīdi, kas šajos jautājumos, attiecībās rodas, vairumā gadījumu nav piemēroti risināšanai rajonu vai pilsētu tiesās. Pēc sava satura tie ir nelieli, bet tiem ir svarīga nozīme tieši sociālā aspektā. Lai dotu iespēju īrniekiem un izīrētājiem risināt problēmas vienkāršāk, ātrāk un operatīvāk, ir nepieciešams likums par īrestiesām.
Īres valdes institūts Latvijai bija zināms jau agrāk. 1924. gada likumā par telpu īri tika iekļauta nodaļa «Īres valde». Šīs īres valdes darbojās līdz pat 1934. gadam. Īres valdes darbojās pilsētās un miestos, to kompetencē bija izskatīt strīdus īres attiecībās, kā arī izīrējamo telpu pārraudzība un reģistrācija. No 1934. gada grozījumiem Īres valdes darbība tika pārtraukta un lietas, kuras izskatīja īres valdes, turpmāk nodeva izskatīšanai pirmās instances tiesai. Tomēr institūcija, kas nodarbojas ar dzīvojamās telpas īres attiecību sakārtošanu, bija nepieciešama, un Ministru kabinets 1939. gada 23. novembra sēdē nolēma nodibināt dzīvokļu īres inspekciju.
1997. gada maijā tika izveidota darba grupa likumprojekta par īres valdēm izstrādāšanai. Tika izstrādāti trīs varianti: 1. variants: Pašvaldības izveido īres valdes pēc principa, kā tika veidotas bāriņtiesas un pagasttiesas. 2. variants: Tiek izveidota jauna valsts pārvaldes iestāde – dzīvojamo telpu valsts inspekcija. 3. variants: Bāriņtiesām un pagasttiesām tiek paplašināta kompetence.
Darba grupa piedāvāja Ministru kabinetam 1. variantu – pašvaldību izveidotas īres valdes.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija piedāvāja alternatīvu likumprojektu. Likumprojekts paredz, ka īres valde (turpmāk – īrestiesa) ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata visus no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus strīdus un tās kompetencē ar šo likumu nodotus strīdus. Īrestiesas pastāv pilsētās, bet pagastos to funkcijas veiks pagasttiesas. Tajos pagastos, kuros ir liels skaits iedzīvotāju, var tikt nodibināta atsevišķa īrestiesa; arī vairākas pašvaldības var izveidot kopēju īrestiesu.
Īrestiesu finansē pilsētas dome. Organizatorisko vadību likuma noteiktajos ietvaros realizē pilsētas dome, bet īrestiesas pieņemto lēmumu uzraudzību veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas. Īrestiesa ir juridiska persona. Īrestiesa sastāv no priekšsēdētāja un valdes locekļiem, kas tiek ievēlēti no īrnieku un izīrētāju vidus vienādā skaitā. Īrestiesas locekļus ievēl pašvaldības dome (padome). Tā tiek ievēlēta uz pieciem gadiem. Ievēlamo locekļu skaitu nosaka pašvaldība. Īrestiesas priekšsēdētājam jābūt ar augstāko juridisko izglītību.
Īrestiesas kompetencē ir izskatīt strīdus, kas izriet no īres attiecībām, un strīdus, kas izriet no komunālo pakalpojumu sniegšanas, ja tā notiek ar izīrētāja starpniecību vai tos sniedz izīrētājs.
Īrestiesai pieteikums par strīda izskatīšanu jāizskata 20 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. Lietas īrestiesā izskata valsts valodā. Strīdi jāizskata pieteikuma iesniedzēja klātbūtnē. Ja pieteikuma iesniedzējs bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies uz īrestiesas sēdi, īrestiesa var pieņemt lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.
Tūlīt pēc lietas izskatīšanas īrestiesa izdod lēmumu, kurš tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu.
Īrestiesa pieņem lēmumu, kas ir obligāts abām pusēm. Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas rajona (pilsētas) tiesā. Ja īrestiesas lēmums netiek labprātīgi izpildīts, ieinteresētā puse var prasīt lēmuma piespiedu izpildi. Šajā sakarā īrestiesa nosūta lietu rajona (pilsētas) tiesai, kur tiesnesis to izskata, pārbauda lēmuma atbilstību likumam un to apstiprina. Šādi apstiprināts lēmums ir pamats izpildraksta izsniegšanai.
Par katru pieteikumu pieteikuma iesniedzējam ir jāmaksā valsts nodeva 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk kā Ls 5. Īrestiesai ir tiesības atbrīvot no valsts nodevas samaksas personas, kas ir atzītas par trūcīgām.
Ņemot vērā to, ka īrestiesas darbības nodrošināšana ir jauna pašvaldībām uzdota funkcija, ir nepieciešami līdzekļi, tādēļ savu darbību īrestiesām būtu jāsāk no 2000. gada, bet likumprojekts paredz neliegt iespēju tām pašvaldībām, kuras var, izveidot īrestiesas jau tūlīt pēc likuma pieņemšanas.
NORMUNDS PĒTERKOPS,
6. Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs
