Psiholoģiskajos pētījumos konstatēts, ka cilvēkiem ap 40 gadiem grūtāk nodibināt jaunas attiecības, jo saskarsmē zūd jaunībai raksturīgais elastīgums.
Psiholoģiskajos pētījumos konstatēts, ka cilvēkiem ap 40 gadiem grūtāk nodibināt jaunas attiecības, jo saskarsmē zūd jaunībai raksturīgais elastīgums. Šajā vecumā sāk dominēt noslēgtība. Varētu šķist, ka tā ir gluži dabiska reakcija – atpūta no nemitīgas steigas un spriedzes, norobežošanās no visa liekā un traucējošā. Kā atsvešinātības cēloni daudzi pētnieki min arī aizraušanos ar informācijas visjaunākajām tehnoloģijām, par lielāko briesmoni uzskatīdami internetu. Taču pirms gadiem piecpadsmit grēkāža lomā bija televizors, bet vēlāk – video.
Neapstrīdot visu minēto pētījumu pārliecinošo argumentāciju un mēģinot vērīgi ielūkoties sabiedrības atsevišķu grupu dzīvē, tomēr nākas secināt, ka atsvešinātības iemesli meklējami citur. Pusmūža cilvēku saskarsmes grūtības ir daudzmaz izskaidrojamas, bet kāpēc mūsdienu sabiedrībā vientulību sāk izjust aizvien vairāk jaunu cilvēku? Psiholoģiskās palīdzības dienesti mudina: «Atnāciet, izrunāsimies, mēģināsim atrisināt visus sarežģījumus!» Paradoksāli, taču daudziem cilvēkiem patiešām nav neviena cita, ar kuru atklāti parunāt. Vēl briesmīgāk, ka daļa sabiedrības locekļu saskarsmes tiešu veidu uzskata par nelietderīgu laika izšķērdēšanu un tukšu pļāpāšanu. Par mazsvarīgām kļuvušas nopietnas sarunas ar bērniem ģimenēs, audzinātāju dialogi ar skolēniem, darbu nevar apvienot ar prātojumiem par dzīvi kolēģu šaurā lokā. Lai satiktos ar draugiem, vajadzīgs laiks – daudz laika. Nepieciešama arī pacietība, prasme uzklausīt un iedziļināties sacītajā. «Tas viss nav racionāli,» sludina modernais darījumu cilvēks. Tādas īpašības kā spēja just līdzi, nesavtība un atklātība labākajā gadījumā tiek uzskatītas par arhaiska un, ko tur slēpt, pamuļķa cilvēka pazīmi.
Šīs pārdomas un secinājumi «Bauskas Dzīvei» radušies, diendienā tiekoties un runājot ar dažādiem mūsu rajona iedzīvotājiem.
«Es nekad neesmu izjutusi tik smeldzošu vientulību kā pašlaik,» atzīstas komunikabla trīsdesmitgadīga sieviete, kurai ir labi apmaksāts darbs un izveidota ģimene. «Es nevaru savas radošās idejas apspriest ar biedriem, jo viņi ir mani konkurenti,» saka jauns students. Kāds pusmūža vīrs konstatē, ka sirsnīgās attiecības ar pāris draugiem izirušas drīz vien pēc tam, kad mainījusies draugu sociālā situācija. Atšķirtības barjeru jo dienas, jo kļūst vairāk. Tikai žēl, ka cēloņi tiek meklēti virspusē, šķirojot sabiedrību bagātajos un nabagajos, veiksminiekos un cietējos. Patiesībā visi ir cilvēki, kuri alkst izpratnes un maiguma, bet nezin kādēļ baidās to atzīt. Mēs būvējam žogus starp savām sirdīm, domādami, ka būsim pasargāti. Bet žoga abās pusēs glūn vientulība.
