Bauskas rajona Centrālās slimnīcas direktores pienākumus pašlaik uzņēmusies rīdziniece Valentīna Ziedone.
Bauskas rajona Centrālās slimnīcas (RCS) direktores pienākumus pašlaik uzņēmusies rīdziniece Valentīna Ziedone. Konkursa kārtībā tieši viņu Bauskas rajona Padome izraudzījusies no trijiem kandidātiem.
V. Ziedone 1975. gadā absolvējusi Rīgas Politehnisko institūtu, no 1981. gada strādājusi veselības aprūpes sistēmā, līdz šim vadījusi informātikas dienestu P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā.
– Ar ko esat nolēmusi sākt?
– Pašlaik iepazīstos ar situāciju slimnīcā. Pirmkārt, ir jānoformē Bauskas RCS juridiskais statuss un, lai to izdarītu, jāprecizē īpašuma attiecības. Kam pieder zeme, uz kuras atrodas slimnīca, poliklīnika, administratīvais korpuss, «Optikas» ēka, garāžas? Un kas ir ēku īpašnieks? Šajās lietās ir jābūt principiālai skaidrībai, tad nebūs jādiskutē par finansējumu un tā izlietojumu. Kaut gan arī visā valstī veselības aprūpes sistēma nav sakārtota.
– Slimnīcas darbiniekus pašlaik satrauc, kas notiks ar viņiem, vai nebūs štatu samazināšanas?
– Kad pārņēmu Bauskas RCS vadību, tajā strādāja 307 darbinieki. Pirmajā darbadienā, iepazīstoties ar kolektīvu, piedāvāju strādāt kopā ar mani. Bet nāksies precizēt katra pienākumus, slodzi, atbildību. Tāpēc vispirms sāku ar situācijas izpēti, struktūras izveidi. Jāpiebilst, ka darbinieki ir ļoti vāji informēti par savām sociālajām garantijām. Nāksies arī meklēt izskaidrojumu, kāpēc daudzi pacienti nevēlas ārstēties Bauskā, bet gan brauc uz Rīgas slimnīcām.
– Un kāpēc, jūsuprāt, tas notiek?
– Acīmredzot neapmierina ārstēšanas kvalitāte, serviss un komforts. Jāņem vērā arī delikāti jautājumi – lai katrs šeit strādājošais mediķis pats sev pavaicā: vai viņš ir pratis glabāt pacientu noslēpumus? Mazpilsētā tā ir īpaši nopietna lieta.
– Medikamentu nodrošinājums ir nepietiekams.
– Šādus secinājumus izdarīt vēl pāragri. Vispārzināms, ka valsts finansējums medikamentu iegādei slimnīcām ir nepietiekams, un ārsti nav pieraduši tā strādāt. Medikamentu iegādei atvēlētie līdzekļi bieži tiek pārtērēti. Būtu vairāk jāstrādā ar pacientu tuviniekiem, izskaidrojot viņiem situāciju. Varbūt maksātspējīgie palīdzētu iegādāties savam sasirgušajam tuviniekam vajadzīgos medikamentus. Tad par valsts naudu pirkto zāļu pietiktu arī maksātnespējīgajiem.
– Daudzkārt spriests, ka slimnīcā vajadzīga palāta sociālajām gultām.
– Tās ir nepieciešamas, bet jāsakārto finansēšana. Tā jāveic no trijiem avotiem – slimokasei, pašvaldībai un tuviniekiem, kuri par savu piederīgo kopšanu var samaksāt.
– Vai esat iepazinusies ar poliklīnikas darbu?
– Jāatzīst, nevaru saprast, kāpēc darbs Bauskas poliklīnikā pakārtots ārstu, nevis pacientu ērtībām. Lai nokļūtu pie daktera, gandrīz jāņem brīvdiena, jo pēc darba laika neviens ārsts nepieņem. Piecos pēcpusdienā poliklīnikas durvis ir slēgtas. Tomēr šaubos, vai pacienti apmeklēs ārstus, ja darba laiku pagarināsim. Vēlētos uzzināt arī rajona iedzīvotāju viedokli.
– Kur redzat risinājumu smagajai finansiālajai situācijai slimnīcā?
– Jāatrod optimālais ārstniecības iestādes struktūras modelis. Radīsim jaunus papildu maksas pakalpojumus, darba pietiks visiem, kuri grib un var strādāt medicīnas iestādē. Jāreorganizē esošais slimnīcas vadības modelis, jāmeklē finansējums aparatūras iegādei, remontiem, racionāli jāizmanto esošie resursi.
– Uzņemoties slimnīcas vadību, jums netraucē tas, ka neesat mediķe?
– Domāju, ka tas drīzāk palīdz skatīties uz lietām un procesiem racionāli, nevis emocionāli. Nekad neizsaku kategoriskus spriedumus par to, ko nezinu, un pagaidām vēl visu nezinu par savu iestādi. Ārstiem ir jāārstē pacienti, bet man jāgādā, lai būtu nauda ārstniecības procesa nodrošināšanai. Nav nemaz jāveic brīnumi. Vismaz 10 procentu lielu finansu resursu ekonomiju var panākt, sakārtojot darba, resursu un medikamentu uzskaiti. Tieši ar to pašlaik nodarbojos.
Bauskas RCS direktores pienākumu izpildītāju
