Aukstas ziemas gaidās Ceļu satiksmes drošības direkcijas Bauskas rajona nodaļas ēkai tiek siltinātas ārsienas un noblīvēti logi.
Aukstas ziemas gaidās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Bauskas rajona nodaļas ēkai tiek siltinātas ārsienas un noblīvēti logi. To veic, pielietojot zviedru tehnoloģijas.
Situāciju komentē nodaļas priekšnieks Mintauts Lasmanis un divu firmu remontstrādnieki, kas nodarbināti ēkas siltināšanā.
Stāsta M. Lasmanis:
– CSDD nodaļa ir izvietota ēkā, kur sākumā Valsts autoinspekcijai bija paredzēts tehniskās apskates punkts. Māja tika pārprojektēta atbilstoši CSDD vajadzībām, pieļaujot divas lielas kļūdas. Pirmkārt, sienas būvētas plānākas par 50 centimetriem, lai gan normatīvos paredzēts, ka tām jābūt vismaz 70 centimetru biezām. Otrkārt, ēkā netika ierīkota ventilācija, un tas mūs atturēja šogad vecos logus nomainīt pret jauniem plastmasas vakuumlogiem.
Kapitālieguldījumi atmaksāsies
Ja iestādi apkurinātu kā sociālisma laikos, izmantojot karsto tvaiku, mums būtu silti, atzīst M. Lasmanis. Taču visas iepriekšējās ziemas mēs salām, lai arī ēka pieslēgta centrālapkurei. Bija jāizlīdzas ar jaudīgiem elektriskajiem sildītājiem, par kuru patērēto elektroenerģiju bija jāmaksā daudz naudas.
Meklējot risinājumu, CSDD secināja, ka nav izdevīgi būvēt jaunu ēku, bet gan siltināt veco. Sienu siltināšana un logu noblīvēšana kopumā izmaksās ap 20 tūkstoš latu, bet esmu pārliecināts, ka šie kapitālieguldījumi atmaksāsies.
Piecu centimetru biezā putuplasta kārta aizstās sienu divu ķieģeļu biezumā. Griestus esam nosiltinājuši ar «Paroc» akmensvati jau pērn. 1996. gada rudenī uzstādījām siltuma skaitītāju un automātisko regulētāju. Šī iekārta izmaksāja 2000 latu, taču atmaksājās jau pirmajā gadā, secina M. Lasmanis.
Sienas pārklāj ar putuplasta plātnēm
CSDD Bauskas nodaļas ēkas siltināšanā vēl apmēram divas nedēļas darbu turpinās SIA «Velve» strādnieki. Viņi siltina ēku ārsienas pēc skandināvu tehnoloģijas. Strādnieki pie sienas piestiprina metru garas un pusmetru platas poliuretāna (putuplasta) plātnes. Jo plānāka apšujamā siena, jo biezākas plātnes izmanto. Šajā gadījumā siena ir pusotra ķieģeļa plata, un šāda platuma sienai jāpielieto piecus centimetrus biezs putuplasta apšuvums, skaidro «Velves» darbinieks Aleksandrs Ivanovs. Viņš norāda, ka visi materiāli, izņemot armatūras tīklu, ko izgatavo Valmierā, ir būvmateriālu firmas «Bayosan» ražojumi.
Plātnes sienai pielīmē ar speciālu līmi. Pēc tam pāri plātnēm tiek pārlīmēts plastikāta tīkls, kas pilda armatūras funkciju. Visbeidzot apšuvumu pārklāj ar apmetuma kārtu.
Siltumu ekonomē, blīvējot logus
Logus ēkai noblīvē SIA «Andris», kas vienlaikus arī remontē un restaurē bojātos logu rāmjus. Firmas darbinieks Nikolajs Radovs skaidro, ka «Andris» ir vienīgā firma Latvijā, kas, pielietojot zviedru tehnoloģiju, noblīvē logus ar īpašām blīvgumijām.
Loga rāmja daļā, kas pieguļ aplodai, tiek iefrēzēta rieva, kurā iestiprina silikona blīvgumiju. Tās kalpošanas laiks noteikts 10 gadu. Logu nevajag aizlīmēt, vajadzības gadījumā to var atvērt. Ja logu rāmji jāpārkrāso, blīvgumiju ērti var noņemt un pēc tam atkal ievietot rievā. Noblīvējot logus, siltuma zudumi samazinās aptuveni par 30 procentiem. Metrs noblīvēta un saremontēta loga, mērot loga rāmi pa perimetru, izmaksā divus latus.
