Dinija Kalēja ir ļoti zinātkāra, māmiņas Mairitas, tēta Jāņa un īpaši omītes apmīļota, mazulīte.
Dinija Kalēja ir ļoti zinātkāra, māmiņas Mairitas, tēta Jāņa un īpaši omītes apmīļota, mazulīte. Gaidot meitiņu, Mairita bija sastādījusi vēlamo bērniņa vārdu sarakstu, bet beigās palika tikai divi vārdiņi. Izvēloties Dignu, vārdadiena būtu tūlīt pēc dzimšanas dienas, tāpēc nolēma bērniņu saukt Dinija.
Dinijas tētim darbs ir katru dienu, bet māmiņai dežūras ir ik pēc trijām dienām. Tad Diniju pieskata vecmāmiņa.
Apkārtējie gādā, lai meitenes bērnība ritētu mīlestībā, līdzcilvēku aprūpībā un uzmanībā. Nedaudz vairāk par gadiņu ir meitiņai, bet viņa jau ir ceļojusi uz Siguldu, Līgatni, Jūrmalu, skatījusi zvēriņus Zooloģiskajā dārzā. Dinija jau ir arī skolniece. No pusotra gada vecuma kopā ar māmiņu viņa apmeklē «Bēbīšu skolu», nu jau ir pārcelta otrajā grupiņā. Tur Dinijai jāmācās dejot, dziedāt, pirkstiņus skaitīt. Tas mazajai grūtības nesagādā. Dinijai patīk skatīties bilžu grāmatas, turklāt viņa to dara rūpīgi, grāmatiņas ir «bez ausīm» un ar visām lapām. Lelles nav Dinijas mīļākā rotaļlieta, tad jau labāk spēlēties ar «Lego» klucīšiem.
Aizejot ciemos pie omes, Dinija noteikti paspēlēsies ar runci Timu, pamielosies ar konfektēm, kuras vienmēr kādā groziņā mazmeitiņai ir laikus sagādātas. Dinija jau arī rūpējas par tēti un māmiņu – prot ieslēgt televizoru, omītei, kad viņa apsēžas krēslā, pasniedz brilles.
Bet kā ar nedarbiņiem? Ja nu arī tādi ir, tad jubilejas reizē par tiem ar avīzes starpniecību jau nestāstīs.
