Nabadzīgās ģimenēs ļoti zemu tiek vērtēta izglītības nozīme.
Nabadzīgās ģimenēs ļoti zemu tiek vērtēta izglītības nozīme. Šādu secinājumu nesen izteicis Latvijas Republikas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.
To parādīja arī ANO Attīstības programmas un Labklājības ministrijas kopīgi veiktais pētījums «Nabadzības raksturojums Latvijā».
Trūcīgajās ģimenēs vecākiem ir dažādas problēmas – zaudēts darbs, trūkums, aizmiršanās tiek meklēta alkoholā. Visbiežāk tie ir cilvēki, kuriem nekad nav bijis konkrētas profesijas, izglītības. Tomēr vēl pirms desmit gadiem kaut kādu darbu viņi varēja atrast. Tagad šie ļaudis, un tādu ir daudz, jūtas nevienam nevajadzīgi.
Ģimenēs vecāki neaizdomājas, ka laba izglītība varētu viņu bērniem palīdzēt izrauties no posta, kādā ģimene nokļuvusi. Ikdienas nomākti, pieaugušie it kā aizmirst, ka līdzās aug bērni, kuriem ir savas vajadzības. Ģimenēm trūkst naudas ne tikai produktu, higiēnas preču, medikamentu, bet arī skolas piederumu, grāmatu iegādei. Tāpēc šādu ģimeņu atvases skolā jūtas sliktāk nekā citi, nereti skolēnu savstarpējās attiecībās izpaužas cietsirdība.
Diemžēl Latvijas valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem līdz šim bijis neliels. Atbildība par bērnu veselību, attīstību un izglītību pilnībā uzticēta bērnu vecākiem. Daudzi nespēj ar to tikt galā, un rūpes par šādās ģimenēs augušiem bērniem jāuzņemas pašvaldību sociālās palīdzības dienestiem. Taču tiem savukārt trūkst līdzekļu, lai palīdzētu visiem grūtdieņiem.
Pasaules Bankas pētījumā par sociālo problēmu risinājumu Eiropas valstīs pausts secinājums, ka Latvija ar nabadzības problēmām varēšot tikt galā ātrāk nekā Lietuva un Igaunija. Latvijas valdība akceptējusi demogrāfisko programmu, iedzīvotāju veselības programmu, paredzēti priekšnoteikumi mazā, vidējā biznesa un lauku attīstībai.
Nabadzīgi Latvijā dzīvo arī pusmūža un veci cilvēki, kuriem lielākoties nav nekādu iekrājumu. Viņi mēdz būt ļoti taupīgi, nereti ir pusbadā, nepērk sev nepieciešamos medikamentus, vitamīnus. Bieži viņi pēdējo santīmu atdod par komunālajiem maksājumiem, baidoties, ka mūža nogalē varētu tikt izlikti no dzīvokļa.
Minimālā darba alga Latvijā laikā no 1991. gada līdz 1999. gada 1. janvārim
Gads Mēnesis
Līdz 1991. g. 1. janvārim 0,50
1991. 1. janvāris 0,83
1991. 1. aprīlis 0,95
1991. 1. septembris 1,30
1991. 15. novembris 1,40
1992. 1. janvāris 2,30
1992. 1. februāris 3,35
1992. 1. jūnijs 7,50
1993. 1. maijs 15
1994. 1. aprīlis 22,50
1994. 1. oktobris 28
1996. 1. aprīlis 38
1998. 1. janvāris 42
1999. 1. janvāris 50
