Rajona Padomes un laikraksta «Bauskas Dzīve» izsludinātajā domrakstu konkursā, kas bija veltīts mūsu valsts 80. dzimšanas dienai, augstāko novērtējumu saņēma Iecavas vidusskolas 12. klase skolniece Sanda Lakstiņa.
Rajona Padomes un laikraksta «Bauskas Dzīve» izsludinātajā domrakstu konkursā, kas bija veltīts mūsu valsts 80. dzimšanas dienai, augstāko novērtējumu saņēma Iecavas vidusskolas 12. klases skolnieces Sandas Lakstiņas un Pilsrundāles vidusskolas 12. klases audzēkņa Arvila Pekulesa sacerējumi. Viņiem piešķirta laikraksta «Bauskas Dzīve» un rajona Padomes stipendija līdz mācību gada beigām. Publicējam konkursa uzvarētāju domrakstus.
Es atveru smagās, stiklotās durvis. Man smaidot ar galvu pamāj pie pults sēdošais dīdžejs. Es arī viņu pasveicinu, uztraukumā gan esmu aizmirsusi viņa vārdu. Apsēžos melnajā, ērtajā krēslā pie mikrofona. Dzirdu pēdējās taktis Mielava dziesmai «Es redzēju sapnī», un tad džingls: «Jūs klausāties «Radio Zemgale», 101 FM.» Dīdžejs man pamāj ar galvu, un man ir jāsāk.
«Esiet sveicināti! Šodien, kā jau katru otrdienu, jūs dzirdēsit raidījumu «Es – savā dzimtenē». Esmu pirmo reizi uzaicināta vadīt šo pārraidi, tāpēc nekritizējiet mani, ja nerunāšu par vēsturi, neminēšu gada skaitļus. Ņemiet vērā, lūdzu, arī to, ka man ir tikai 17 gadu un neesmu domājusi runāt ļoti patriotiski.
Esmu bijusi dažās ārvalstīs, kur neviens neko nezina par Latviju. Daži man prasa, kur ir Iecava? Nezina! Tas man liek domāt, vai mēs esam tik nepamanāmi, pelēki? Vai varbūt tie, kuri par mums neko nezina, ir neizglītoti nezinīši?
Manuprāt, pagastu, pilsētu vai ciematu var celt cilvēki. Tieši viņi veido savas apkārtnes kultūru. Manas pārdomas šodien būs par cilvēkiem, kurus pazīst Iecavā, rajonā, pat aiz tā un valsts robežām.
Mēs zinām daudzus Latvijā un nu arī pasaulē populārus cilvēkus, kā Ieva Bondare, titula «Misis Globe» ieguvēja, vai Artis Rasmanis un Kristers Serģis. Jā, mēs ar šiem cilvēkiem lepojamies, bet retāk pamanām tos, kuri arī pelnījuši ievērību. Nevajag rakņāties tālā pagātnē. Nupat mana klasesbiedra tētis Itālijā ieguva otro vietu soļošanā veterāniem. Ojārs Pārums ar soļošanu nodarbojas jau daudzus gadus, un mēs, iecavnieki, esam tam liecinieki, jo bieži redzam viņu soļojot Iecavas parkā.
Es domāju, ka nevienam no jums vārdi Esmeralda Ermale un Vilis Uļanskis nav sveši. Šie Latvijā populārie cilvēki ir dzīvojuši Iecavā un absolvējuši Iecavas vidusskolu.
Tagad – reklāmas pauze, un tad es jums nedaudz pastāstīšu par komunikācijas centriem Iecavā.»
Atkal dzirdu pazīstamo džinglu, un man ir jāsāk.
«Kā jau solīju, pastāstīšu jums nedaudz par saziņas līdzekļiem. Vairāk esmu uzzinājusi par radio. Kā jau noprotat, šo radio var dzirdēt ne tikai Iecavā vai Bauskas rajonā, bet visā Zemgalē. Radio ir jauns, tas strādā tikai kopš 1998. gada, un tā mītne vēl nav pilnībā iekārtota, pašlaik ceļ trešo stāvu. Renārs Kaupers par «Radio Zemgale» ēkas iekārtojumu teicis, ka tas esot «foršāks nekā daža laba studija Rīgā». Vēl pirms radio sāka iznākt un joprojām iznāk avīze «Iecavas Ziņas». Tā droši vien interesanta šķitīs tikai iecavniekiem, jo ir aprakstīti ne tikai kultūras un citi notikumi, bet minēti arī parādnieki par komunālajiem pakalpojumiem.
Es pati nekad agrāk nebiju par dzimtenes tēmu domājusi. Varbūt mēs tiešām skatāmies uz augstiem mērķiem, bet neredzam mazos, varbūt dažreiz pat ne tik mazos –, kas jau sasniegti. Var būt, ka arī es, ja labi pacenstos, varētu kādu kalnu «apgāzt». Un vēl kāds sasparotos, tad jau būtu divi kalni, bet, ja mēs būtu vesela klase, mūsu divpadsmitā klase, tad «apgāztu» daudz kalnu. Tas viss mums vēl ir priekšā.
SANDA LAKSTIŅA, Iecavas vidusskolas 12. klases skolniece
