Esmu vecs vīrs, invalīds. Es nesūdzos, man iet labi, kaut arī sāp kāja un citādi veselība streiko.
Esmu vecs vīrs, invalīds. Es nesūdzos, man iet labi, kaut arī sāp kāja un citādi veselība streiko. Atzīšos – bieži jūtos vientuļš, jo pat tiem dažiem paziņām nevaru vairs maksas dēļ par vietējām telefona sarunām piezvanīt un apjautāties: «Kā iet?»
Ir Advente, laiks, kad cenšamies darīt labu cits citam, kad sakām paldies tiem, kurus ikdienā varbūt pat neievērojam.
Gribu teikt lielu, lielu paldies rajona Centrālās slimnīcas virtuves saimniecītēm. Es viņas neesmu redzējis, bet zinu, cik ļoti garšīgi un sātīgi viņas gatavo ēst. No šīs virtuves man pusdienas nes kāda sieviete. Esmu ļoti pateicīgs šiem labajiem cilvēkiem ar prasmīgajām rokām un siltajām sirdīm. Es uzskatu, ka tik garšīgu ēdienu var gatavot tikai labestīgas saimnieces.
Domāju, ka arī slimniekiem nevajadzētu žēloties, baudot tādu maltīti, bet priecāties, jo viņiem gluži vienkārši ir veicies.
Gribu novēlēt čaklajām saimniecītēm atrast savu zvaigzni, kas mirdz spoži debesjumā – Betlēmes zvaigzni. Labu veselību, tikpat čaklas, nenogurstošas rokas! Svētītus, baltus Ziemassvētkus! Mājās lai valda miers un saticība!
R. LĀCIS Bauskā, Dārza ielā 8 – 18
