Jelgavas pils ziemeļu fasādes teritorijā šoruden atrasti hercoga Ketlera laika rezidences pamati un portāla rotājumu elementi.
Jelgavas pils ziemeļu fasādes teritorijā šoruden atrasti hercoga Ketlera laika rezidences pamati un portāla rotājumu elementi. Par to «Bauskas Dzīve» informēja laikraksta 26. oktobra numurā.
Kad mākslas eksperti vērtēja atradumus – ar stilizētiem augu ornamentiem rotātas čuguna kolonnas un trīs metru garo, kalto delfīnu –, tika izteikts pieņēmums, ka zem kultūrslāņa varētu glabāties arī citas senlietas. Lauksaimniecības universitātes direktora vietnieks Valdis Āboliņš «Bauskas Dzīvei» pavēstīja, ka prognoze piepildījusies.
30. oktobrī izdevās atrakt divus vecās pils portāla elementus un otru delfīnu. Tam bija nolūzusi aste. Visus atrastos metāla izstrādājumus šomēnes nogādāja Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā nodaļā, lai sāktu restaurāciju. Sarežģīto darbu apņēmusies veikt Metālu tehnoloģijas nodaļa profesora Jāņa Avotiņa vadībā. Par restaurācijas procesa zinātnisko vadītāju un konsultanti piekritusi kļūt Latvijas Vēstures muzeja restaurācijas centra speciāliste Sarmīte Gaismiņa.
Vispirms metāla priekšmeti ar speciālu ķīmisku sastāvu tiks attīrīti no sārņiem. Pēc tam sekos senlietu restaurācija un konservācija. Valdis Āboliņš priecājas, ka vērtīgos atradumus pa ziemu nevajadzēs glabāt šķūnī, jo universitātes Tehniskā nodaļa parādījusi milzīgu ieinteresētību restaurācijas procesa uzsākšanā. Līdz nākamā gada pavasarim pazemē atrasto priekšmetu atjaunošanu varētu beigt. Taču zinātniskā izpēte turpināsies. Nepieciešams precizēt arī vecās pils portāla rotājumu izgatavošanas laiku.
Direktora vietnieks apsver divas versijas. Iespējams, ka čuguna kolonnas un divi delfīni varētu būt izgatavoti vai nu 1650. gadā – hercoga Jēkaba valdīšanas laikā –, vai 1690. gadā, kad vara piederēja hercogam Fridriham Kazimiram. Valdis Āboliņš skaidro, ka Fridrihs Kazimirs tiecās pēc ļoti greznas galma dzīves un milzīgus līdzekļus ieguldīja savas rezidences popularizēšanā. Tāpēc iespējams, ka greznās kolonnas un čuguna delfīni pasūtīti viņa valdīšanas laikā.
Par vissvarīgāko speciālists uzskata Jelgavas pils ziemeļu fasādes teritorijas izpētes darbu turpināšanu. Vēl pirms sala iestāšanās iztīrīti atraktie vecās pils pagrabi. Tajos paredzēts iekārtot Kurzemes hercogistes laika vēstures ekspozīciju. «Būtu labi, ja mums izdotos nodomus realizēt nākamgad, gatavojoties lauksaimniecības universitātes 60. jubilejai,» saka Valdis Āboliņš.
