Vairākas privātpersonas «Bauskas Dzīvei» paudušas neizpratni par to, ka, braucot uz Lietuvu, apvienotajā muitas un robežkontroles punktā Grenctāle–Saločai bijis jāpavada trīs un vairāk stundu.
Vairākas privātpersonas «Bauskas Dzīvei» paudušas neizpratni par to, ka, braucot uz Lietuvu, apvienotajā muitas un robežkontroles punktā Grenctāle–Saločai bijis jāpavada trīs un vairāk stundu. Tāpat noticis, atgriežoties no kaimiņvalsts. Četras stundas rindā stāvēja arī Pakrojas rajona pašvaldības mikroautobuss, kad delegācija 16. novembra vakarā brauca mājup no Latvijas neatkarības pasludināšanas 80. gadadienas svinībām Līduma kultūras namā. Par to «Bauskas Dzīvi» informēja Pakrojas rajona laikraksta žurnālisti.
Vieglos auto bez precēm nepārbauda
1995. gada 9. jūnijā Rīgā tika noslēgta vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību kontroles veikšanā apvienotajos valstu robežkontroles punktos. Tā stājās spēkā 1997. gada 1. augustā, kad tika atklāts apvienotais divu valstu muitas un robežkontroles punkts Grenctā- le–Saločai. Personu, vieglo automašīnu, autobusu un kravas transporta kontroli šeit veic Latvijas Republikas Robežsardze, Lietuvas Republikas Robežpolicija, abu valstu muitas iestādes un vairāki citi dienesti.
Abu valstu parakstītajā dokumentā apstiprināta arī kopīgās darbības pagaidu tehnoloģiskā shēma transporta plūsmas organizācijā. Dažādiem transporta veidiem ir paredzētas atsevišķas kontroles joslas (skat. shēmu).
Robežkontroles punktā Grenctāle–Saločai transporta līdzekļu kontroli veic gan Latvijas Robežsardze un muita, gan Lietuvas Robežpolicija un muita. Robežas šķērsotāju vidū valda uzskats, ka vieglo automašīnu rindas Grenctālē veidojoties mākslīgi, jo kontrolētāji, iespējams, gaidot atlīdzību no rindā stāvošajiem. Jebkuras kavēšanās gadījumā vieglo automašīnu vadītāji vaino muitu, bet tam nav pietiekama pamatojuma. Ja valsts robežu vieglajā auto šķērso fiziska persona, kura neved preces, tad muitnieki mašīnu nepārbauda. Latvijas muita noteikusi, ka šādos gadījumos kontrole notiek vizuāli izlases kārtībā. Tikai situācijās, kad rodas aizdomas par nelikumīgiem pārvadājumiem, muitas eksperts veic pasažieru un vieglās automašīnas pārbaudi. Tātad – ja fiziska persona savā mašīnā šķērso robežu, tad kontroles visas funkcijas ir Robežsardzes kompetencē. Muitas darbība robežkontroles punktā Grenctāle-Saločai vieglo transporta līdzekļu rindas nerada.
«Bauskas Dzīve» rindā pavada tikai stundu
Par vieglā transporta rindu veidošanās iemesliem 10. decembra vakarā (no pulksten 18 līdz 21) mēģināja gūt skaidrību arī «Bauskas Dzīve», šķērsojot Latvijas un Lietuvas robežu Grenctālē. Precīzi tika fiksēts vienas vieglās mašīnas kontroles laiks, izbraucot no Latvijas un atgriežoties valstī. Dodoties uz Lietuvu, robežkontrole tika veikta 18 minūtēs, bet atgriežoties – 15 minūtēs. Robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Andris Ternovskis izteica izbrīnu par šādu kontroles laika patēriņu. Viņš uzskata, ka vieglo automašīnu bez precēm iespējams pārbaudīt divreiz ātrāk.
Ceļā uz Lietuvu minētajā laikā devās tikai dažas vieglās automašīnas, taču pēc robežas šķērsošanas «Bauskas Dzīve» pārliecinājās par diezgan garu rindu Lietuvas pusē. Apvienotā muitas un robežkontroles caurlaides punkta teritorijā iebraucošo mašīnu skaitu šajā gadījumā regulēja Lietuvas robežsargi, bet virzienā no pretējās puses – Latvijas robežsargi. «Bauskas Dzīve» secināja, ka kontroles zonā vienlaikus iebrauc četri pieci vieglie auto.
Autovadītāju un transporta līdzekļu reģistrācija 10. decembra vakarā notika samērā raiti. Latvijas robežsargi visas ziņas ievadīja datorā, bet lietuvieši ierakstīja reģistrācijas žurnālā. Sastrēgumstundās datu reģistrācijas atšķirīgā tehnoloģija neapšaubāmi varētu ietekmēt darba tempu, kā to pamatoti minējuši daudzi robežas šķērsotāji. Tomēr izbraukumā 10. decembrī «Bauskas Dzīve» neatrada pierādījumus, ka vieglo automašīnu rindas tiktu mākslīgi veidotas.
Atteiksies no robežas šķērsošanas taloniem
Divu valstu robežu šķērsošanas pagaidu tehnoloģiskās shēmas nepilnības nenoliedz Bauskas muitas priekšnieks Aigars Undzēns. Viņš skaidro: «Latvijas un Igaunijas apvienotajos robežkontroles punktos Ainaži–Ikla un Veclaicene–Murati darbojas pastāvīgā tehnoloģiskā shēma. Atšķirībā no Grenctāles, pie Igaunijas robežas katra valsts kontrolē tikai iebraucošo transportu un personas. Gan Latvijas, gan Igaunijas robežsargi izmanto datorus. Ziņas par personām un automašīnām tiek pārbaudītas abu valstu datu bāzēs.
Šī gada 1. decembrī notika Latvijas un Lietuvas muitas un robežsardzes darba grupas kārtējā tikšanās. Galvenais apspriežamais jautājums skāra transporta plūsmas pagaidu tehnoloģiskās shēmas trūkumu novēršanu apvienotajā robežkontroles punktā Grenctāle–Saločai. Dienesti nolēma atteikties no robežas šķērsošanas kontroles talonu izsniegšanas vieglajām mašīnām, tās gluži vienkārši reģistrējot. Priekšlikums nodots izskatīšanai augstākstāvošajās instancēs, lai varētu noslēgt starpvalstu līgumu par atvieglojumiem robežas šķērsošanā. Sarunās tika panākta vienošanās, ka turpmāk iebraucošo un izbraucošo transportu reģistrēs tikai vienas valsts robežsargi (iebraucot Latvijā, – latvieši, iebraucot Lietuvā, – lietuvieši).»
Vienlaikus Aigars Undzēns informē, ka 1999. gadā robežkontroles un muitas punktā Grenctāle – Saločai paredzēti būtiski uzlabojumi kravas transporta kontrolē. Tiks ieviests jauns informatizācijas projekts – programma TIMS –, kas izslēgs muitas darbinieku tiešu līdzdalību un jebkādu subjektivitāti informācijas apstrādē un pārraidē. Programma TIMS palīdzēs veikt riska faktoru pilnīgu analīzi, ievērojami uzlabojot darbu kontrabandas novēršanā. Bauskas muitas priekšnieks piebilst, ka informatizācijas jauno sistēmu izmantos Latvijas septiņās muitās. Mūsu valsts ir viena no pirmajām Austrumeiropā, kas sākusi lietot programmu TIMS.
Latvieši grib piedāvāt datorus lietuviešiem
Robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks majors Andris Ternovskis atzīmē, ka Grenctāle Latvijas robežpunktu vidū ieņem pirmo vietu transporta plūsmas intensitātes ziņā. Salīdzinot ar Meitenes robežkontroles pun- ktu Jelgavas rajonā, proporcija ir 3 pret 1 (par to var pārliecināties tabulās).
Majors Ternovskis piebilst, ka cauri Grenctālei 1997. gadā izbraukusi gandrīz vai «visa Latvija». Statistika liecina, ka pērn reģistrēts ap 2,5 miljoniem automašīnu, kas šķērsojušas valsts robežu apvienotajā robežkontroles punktā Grenctāle–Saločai. Robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks min divus galvenos iemeslus, kas vieglajiem transporta līdzekļiem sarežģī pārvietošanos pāri robežai. Viens no tiem ir jau minētā kustības intensitāte, bet otrs – nepilnības robežas šķērsošanas tehnoloģiskajā shēmā. Par bremzējošu faktoru Andris Ternovskis nosauc Latvijas un Lietuvas robežsargu funkciju dublēšanu. Ziņas par automašīnām un braucējiem vienlaikus reģistrē abu valstu dienesti, taču nav izveidota vienota datu bāze. Kamēr Lietuvas robežpolicija neizmantos datortehniku, operatīvās informācijas apmaiņa būs apgrūtināta. Majors Ternovskis atklāj, ka viens no mēģinājumiem šo problēmu atrisināt bija Latvijas ierosinājums nodot Lietuvas robežsargu rīcībā mūsu datortehniku. Taču priekšlikums tā arī nav ticis realizēts.
Robežsardze vēl nav veikusi transporta plūsmas svārstību analīzi Grenctālē nedēļas atsevišķās dienās un stundās, taču Andris Ternovskis ir pārliecināts par pētījumu nepieciešamību. Viņa rīcībā ir informācija, ka vieglo automašīnu sastrēgumi pēdējā laikā veidojas arī nedēļas sākumā. Agrāk Latvijas iedzīvotāji uz Viļņas tirgu masveidā devās tikai nedēļas beigās, jaunākie novērojumi liecina par pārmaiņām šajā ciklā.
Kavēšanos uz robežas rada arī daudzu autovadītāju paviršība, laikus nenokārtojot autotransporta civiltiesiskās apdrošināšanas dokumentus. Majors Ternovskis brīdina, ka, sākot no 1999. gada 1. janvāra, arī Lietuvā stāsies spēkā likums par autotransporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu.
Dežurantam var zvanīt visu diennakti
Robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks uzskata, ka robežas raitāku šķērsošanu Grenctālē veicinās atteikšanās no kontroles taloniem vieglajiem transporta līdzekļiem. Jauninājuma ieviešana acīmredzot nebūs ilgi jāgaida.
Notikuši transporta plūsmas izlīdzināšanas mēģinājumi starp Grenctāli un Meiteni, daļu automašīnu novirzot uz to robežkontroles punktu, kur kustības intensitāte mazāka. Vieglo automašīnu īpašniekiem, kuri nepārvadā preces, majors Ternovskis iesaka izvēlēties arī citas robežas šķērsošanas vietas, piemēram, Skaistkalni.
Bet kā rīkoties situācijā, ja braucēji pamana robežsargu tīšu vilcināšanos un rindu mākslīgu uzturēšanu? Andra Ternovska nostāja ir ļoti kategoriska: «Par jebkuru acīmredzamu neizdarību bez kavēšanās jāziņo Robežsardzes Jelgavas pārvaldes operatīvajam dežurantam pa tālruni 30-26329 un 30-26381. Dežurants zvanus uzklausa visu diennakti. Robežkontroles punktā Grenctāle–Saločai darbojas telekaršu taksofons, tādēļ nav nekādu šķēršļu informācijas pārraidīšanai. Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka robežas šķērsotāji par nepatīkamiem starpgadījumiem mums ziņo pēc vairākām nedēļām vai mēneša, kas neiedomājami apgrūtina faktu noskaidrošanu. Ja informācija tiktu saņemta uzreiz, tad situāciju varētu atrisināt pāris stundu laikā.
Es ticu, ka visa sabiedrība vēlas redzēt mūsu valsti un tās robežas sakārtotas. Šo procesu var ietekmēt ikviens iedzīvotājs, atklāti izsakot savas domas par trūkumiem valsts struktūru darbībā un sniedzot informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem. Jācenšas pārvarēt aizspriedumu, ka «vienkāršās tautas» viedoklis netiek uzklausīts.»
