Daudzi latvieši, kuri gribēja redzēt Latviju, kur brīvi un lepni skanētu latvju valoda un latvieši varētu iegūt lielāku ietekmi ekonomiskajā dzīvē, atbalstīja gan «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, gan Tautas partiju.
Daudzi latvieši, kuri gribēja redzēt Latviju, kur brīvi un lepni skanētu latvju valoda un latvieši varētu iegūt lielāku ietekmi ekonomiskajā dzīvē, atbalstīja gan «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, gan Tautas partiju.
Tagad daudzi, it īpaši tie, kuri atbalstīja «TB/LNNK», jūtas nodoti. Tik tiešām sākumā bija grūti izprast valdības veidošanas principus.
Tika uzdoti jautājumi: kāpēc valdība jāsastāda Krištopanam, nevis Krastam vai Šķēlem, zinot, ka liela daļa latviešu Krastu uzskatīja par labāko atjaunotās Latvijas premjeru?
Šķēles aizstāvji teica, ka tā ir partija, kas vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu, un tādēļ automātiski tās partijas vadītājam jāsaņem ministru prezidenta portfelis. Diemžēl līdz šādam Rietumeiropas standartam mums vēl ilgi jāiet.
Jāatzīst, ka savulaik Šķēles parādīšanās izglāba 6. Saeimu no ārkārtas vēlēšanām.
Arī tad mums daudzi pārmeta, ka esam nodevuši nacionālās idejas, jo valsts drošības labad bijām spiesti strādāt vienā valdībā ar «Saimnieku». Krasta valdības sākumā bija tāda pati situācija. Bet «Saimnieks» marta – aprīļa krīzes laikā nodevīgi pameta valdību.
Par «Tēvzemes un brīvības»/LNNK «nodevību». Kur un kā šī nodevība izpaudās? Vai valdības apstiprināšanā? Mums pārmet, ka valdība tika apstiprināta, Tautas saskaņas partijai (TSP) nepiedaloties balsojumā (kas it kā esot bijis atbalsts šai valdībai?). Tādējādi samazināts balsu skaits, kas nepieciešams, lai valdību apstiprinātu. Bet tas tika izdarīts ar 59 balsīm «PAR», tātad apgalvojums par TSP palīdzību neiztur kritiku.
Uzreiz pēc vēlēšanām «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pateica (vienīgā!), ka valdība jāsastāda TP, LC un «TB/LNNK». Pēdējā pat uzņēmās vidutāja lomu sarunās starp Tautas partiju un «Latvijas ceļu». Diemžēl šie politiskie spēki nespēja vienoties, precīzāk – vienoties nebija spējīgi Ventspils ar «AveLat».
Tautas partija paziņoja, ka neies valdībā, ja tajā būs kaut viens sociāldemokrātu pārstāvis. Lai saglabātu iespēju izveidot labāko strādātspējīgo valdību, šajā situācijā «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK domē pieņēma lēmumu: nepieļaut sociāldemokrātu iesaistīšanos valdībā. Šis lēmums vēl nav atcelts! Tātad vēl viena iespēja Tautas partijai tika piedāvāta, diemžēl tā to neizmantoja.
Secinājums: Tautas partija rīkojas pēc principa, ja mums nav tā, ko gribam, tad lai nav nekā. Šāda politika liecina nevis par strādāšanu valsts labā, izmantojot esošos apstākļus, bet gan par tāda kā niķīga bērna pozu.
Tautas partija, prese un arī daži vēlētāji pārmet «TB/LNNK» nacionālo ideju nodevību (!?). TP uzskata sevi par latviešu interešu aizstāvi. Bet parakstu vākšanas laikā «nacionālā» TP klusēja un tautas nobalsošanā aicināja balsot «PRET».
«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārmet, ka šī partija pārdevusies jurkāniešiem, bet kā lai izskaidro Tautas partijas balsojumu par Saeimas prezidiju, kur tik tiešām ar dažu biedru atbalstu Saeimas prezidijā tika ievēlēts Tautas saskaņas partijas pārstāvis. Kas tas ir: nejaušība vai tomēr princips – «jo ļaunāk, jo labāk»?
Šķēles kungs, viegli aiz sevis nodedzināt tiltus, ne tik viegli tos atjaunot!
Analizējot visus šos faktus, nākas secināt, ka «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK izdarīja visu iespējamo, lai valstī tik tiešām būtu labēji noskaņota valsts tautsaimniecības straujākas attīstības veicinoša valdība.
Sociāldemokrāti tomēr atbalstīja gan parakstu vākšanu, gan aicināja referendumā balsot «PAR». Atcerēsimies Rišardu Labanovski. Diemžēl TP atšķirībā no sociāldemokrātiem pagaidām nav gatava strādāt valsts labā.
Jā, šī valdība nav ideāla, kaut vai ņemot vērā to, kas vada Ekonomikas ministriju. Diemžēl tā bija vienīgā iespēja izveidot vismaz kaut kādu valdību, kura būtu spējīga strādāt. Cerēsim, ka tā sevi pierādīs darbos. Novēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Saglabāsim drošu garu, asu prātu un mīlošu sirdi!
A. KARELSONS, «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Bauskas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks
