Šī problēma vairāk aktuāla mazāko klašu skolēnu vidū, tomēr nereti sastopama arī vidusskolas klasēs.
Šī problēma vairāk aktuāla mazāko klašu skolēnu vidū, tomēr nereti sastopama arī vidusskolas klasēs. Un proti – teicamnieku atstumšana, apsmiešana un pat izmantošana.
«Šitas Zubrila» – ņirgājoties saka par savu klasesbiedru. Mēs visi taču esam vienādi, tikai citi sevi pierāda mācībās, citi sportā, bet citi… ar alkoholu un cigaretēm. Katram jau ir dots savādāks talants.
Varbūt kādam cilvēciņam ir dota laba galva un viņš bez īpašas piepūles pelna labas atzīmes. Cits sēž mājās un augu nakti kaļ teorēmas un likumus, pilda mājasdarbus un lasa «Zaļo zemi». Nākamajā dienā, atnākot uz skolu, laipnie klasesbiedri pieprasa iedot norakstīt. Ja nedos, kādi lāsti gāzīsies pār viņa galvu… Tomēr ne jau visos gadījumos tas ir tā. Daudzi paspēj gan izklaidēties, gan labi izskatīties, arī labi mācīties. Tā laikam ir lielākā māksla uz pasaules.
Daudzi ir arī tādi, kuri paši savā klasē jūtas kā baltās vārnas. Viņi ne īpaši grib kontaktēties ar pārējiem klasesbiedriem.
Lai kā arī būtu, uz skolu mēs visi ejam, lai mācītos. Kā – tas katra paša ziņā.
INA