Vecākie mūsu pilsētas iedzīvotāji notekti atceras 1928. gada plūdus Bauskā. Togad vasara bija varen lietaina un nemīlīga, tāpat kā 1998. gadā.
Vecākie mūsu pilsētas iedzīvotāji notekti atceras 1928. gada plūdus Bauskā. Togad vasara bija varen lietaina un nemīlīga, tāpat kā 1998. gadā.
Vaino baļķu pludinātājus
Par šo nepatīkamo atgadījumu daudz rakstīja tā laika prese, bet Valsts Vēstures arhīvā notikumam atvēlētas divas apjomīgas lietas (vairāk nekā 200 lappušu).
Plūdu nelaimju aizsākums bija ragatas (pludināmos baļķus aizturoša konstrukcija visā upes platumā) pārrāvums Mēmelē, pie Bauskas mācītājmuižas, 3. jūnijā. Vēlāk Bauskas pilsētas Domes ievēlētā «delegācija plūdu briesmu lietās», kas piedalījās valdības ieceltās komisijas darbā, atzina, ka visās nelaimēs galvenokārt ir vainojami koku pludinātāji, nevis dabas stihija. Pludinātāji neesot ievērojuši noteikto termiņu (20. maiju), pludinājuši garākus baļķus, nekā tas atļauts, kā arī sastrēguma un plūdu postošākajā laika periodā no Skaistkalnes pludināti jauni kokmateriāli.
Pa Rīgas ielu peld laivas
Viens no pirmajiem zaudējumu upuriem bija J. Cīrulnieka tvaikonis «Gaigala», kurš bijis novietots pie upes kreisā krasta mācītājmuižas tuvumā. Baļķu spiediena rezultātā mazā kuģīša kreisie sāni esot ieliekti par 40 cm, salauzts bortu augšmalas koka apšuvums, bojāti pasažieru sēdekļi, bet tvaika mašīnas kreisajam dzinējratam saliektas visas lāpstiņas. Šo zaudējumu kopsumma tika aprēķināta apmēram 900 latu vērtībā. Plosta krogā dzīvojošajam J. Skalderam zaudējumus sagādāja baļķu «uzbrukums» plosta tiltam, jo tilts tika sabojāts, to nācās arī sagriezt un novietot pie krasta. Tilta īpašnieks pie zaudējumiem pierēķināja arī 20 latu par katru dienu, kopš tilts nav lietojams, jo par tā izmantošanu tolaik bija jāmaksā.
Tālākā ceļā baļķi smagi izpostīja Augšas dzirnavu dambi un sastrēga pie toreizējā koka tilta (tagadējā Mēmeles tilta vietā). Dēļ šī sastrēguma upē cēlās ūdens līmenis, pilnīgi pārplūda Upes un Sudmalu (tagadējā Rīgas) iela un gruntsgabali ap tām. Peldošie baļķi un upes straume sagrāva krasta nostiprinājumus, žogus, saimniecības ēkas un sabojāja pat pamatīgi būvētus namus. Liekas neticami, bet toreiz minētajās ielās varēja ar laivu braukt, un pirmā stāva dzīvokļi pieplūda ar ūdeni.
Straume noārda divus tiltus
22. jūnijā Mēmeles ūdens masas, meklējot brīvu ceļu baļķu sastrēgumā, iegrauzās kreisajā krastā un izskaloja tilta galā ievērojamu krastmalas daļu, sagraujot ebreju lūgšanu namu un citas ēkas Kalna ielas sākumā. Tādējādi, upei atrodot jaunu gultni, kritās ūdens līmenis augšpus sastrēguma, bet postījumi bija milzīgi. Jau dienu iepriekš pirms postošā pārrāvuma Latvijas ministru prezidentam tika nosūtīta telegramma: «Bauskas pilsētas Domes ievēlētā delegācija lūdz deleģēt valdības pārstāvi ar plašām pilnvarām uz Bausku, lai rūpētos par plūdu briesmu novēršanu un tādējādi glābtu jau bojāto valsts tiltu un pilsētu no galīgi draudošā posta.» 4. jūlijā ministru prezidents atkal saņēma Bauskas pilsētas galvas A. Ilziņa parakstītu telegrammu: «Baļķu sastrēguma likvidēšanai pie Bauskas pludinātāji piegriež ļoti mazu vērību. Sastrēgums iesākts likvidēt 27. jūnijā ar 50 strādniekiem, vēlāk pieņemts līdz 90 strādniekiem, tagad atkal strādnieku skaits samazināts uz 40. Bauskas pilsētas pašvaldība uz visstingrāko protestē par sastrēguma likvidēšanas ieilgumu, jo apriņķa lielākā daļa satiksmes trūkuma dēļ no pilsētas nogriezta. Lūdzam steidzamu rīkojumu pludinātājiem sastrēgumu likvidēt drīzākā laikā.» Situācija tiešām bija dramatiska, jo abi Mēmeles tilti nebija lietojami, satiksme ar Rīgu un apriņķa lielāko daļu bija pārtraukta. Šī katastrofa bija risināma visas valsts mērogā. To apliecina arī Valsts prezidentam sūtītās telegrammas, kā arī speciālas Saeimas komisijas ierašanās Bauskā.
Palīdzībā plūdos cietušajiem trūcīgajiem baušķeniekiem iesaistījās arī Latvijas Sarkanais krusts un Sieviešu nacionālās līgas Bauskas nodaļa. Sarkanais krusts izsniedza medikamentus, apmaksāja pirts pakalpojumus 221 personai, bet visvairāk palīdzēts ar ēdiena izsniegšanu laikā no 23. jūnija līdz 9. jūlijam. Tā, piemēram, 25. jūnijā ēdienu saņēmuši 59 bērni un 220 pieaugušo.
Nostiprina upes krastu
Sagrautā tilta atjaunošanu jūlijā un augustā veica Latvijas armijas Sapieru pulka 4. rota, no kuras vēlāk pilsētnieki sirsnīgi atvadījās speciāli šim notikumam sarīkotā pasākumā Pilsdārzā.
1928. gada otrajā pusē tika nostiprināts Mēmeles krasts, jo nākamajā pavasarī ejošās ledus masas varētu vēl dziļāk iestiegties Rīgas ielas gruntsgabalos. Lieli krastmalas nostiprināšanas darbi ar plienakmeņiem (dolomītu) un betonēšanu notika 1929. gadā. Vairākiem zemes īpašniekiem atsavināja (ar pašu piekrišanu) trīs metrus platu joslu gar krastmalu. Tur ierīkoja visiem pilsētniekiem pieejamu celiņu ar margām uz Mēmeles pusi.
