Akciju sabiedrībā «Balticovo» (Iecavā) pirmdien, 25. janvārī, AVE LAT grupa organizēja preses konferenci.
Akciju sabiedrībā «Balticovo» (Iecavā) pirmdien, 25. janvārī, AVE LAT grupa organizēja preses konferenci. Pagaidām vēl Latvijā olas ražo ap 20 uzņēmumu, bet tirgus nesakārtotība apdraud to eksistenci.
1997. gadā AVE LAT grupas uzņēmums, akciju sabiedrība «Balticovo», eksportēja 8 procentus saražoto olu (16,02 miljonus olu), 1998. gadā eksports jau bija sasniedzis 33,9 procentus (67,35 miljonus olu). Kvalitātes ziņā «Balticovo» olām Baltijas valstīs nav līdzinieku. Arī izdevumi atbilstoša iesaiņojuma izgatavošanai pagājušajā gadā palielinājušies par 30 procentiem. Tas darīts patērētāju ērtību labā.
Baltijas valstu līgums «Par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm» pieņemts, nesaskaņojot nodokļu un subsīdiju sistēmas, nevienojoties par attieksmi pret dempinga cenām (eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu, lai izspiestu konkurentus un iekarotu ārējos tirgus – I. M.), neņemot vērā nodokļu samēru, energoresursu, degvielas izmaksas. Elektroenerģija, piemēram, Latvijā ir divas reizes dārgāka nekā Igaunijā un Lietuvā.
Olu eksportētājiem liels trieciens bijis Lietuvas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamenta lēmums «Par importējamo preču cenām muitas novērtēšanai».
Minētais lēmums paredz, ka minimālā importēto olu cena, no kuras tiek aprēķināts PVN, ir 0,64 Ls/10 gab. Tik dārgas olas Lietuvā vispār nav iespējams pārdot.
Kā tika informēts preses konferencē, minētais lēmums ir pretrunā ar iepriekš noslēgtā Baltijas valstu tirdzniecības līguma 3. panta 2. punktu. Tas paredz, ka pušu savstarpējā tirdzniecībā netiks ieviestas jaunas ievedmuitas nodevas vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu. Līgumā arī sacīts, ka puse, kura apsver nepieciešamību pielietot aizsargājošus pasākumus, nekavējoties par to oficiāli informē pārējās puses un iesniedz visu attiecīgo informāciju.
Akciju sabiedrības «Balticovo» ģenerāldirektors Valdis Grimze sacīja, ka dokumenti par ekonomisko situāciju un problēmām olu tirgū iesniegti Zemkopības ministrijā un Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Notiek sarunas. Mazākajiem olu ražotājiem diemžēl neesot izdevies tikt pat līdz ministrijas valsts sekretāram, apgalvoja paju sabiedrības «Madona» direktors M. Nāvītis, SIA «Co Priedes» direktors P. Geks, SIA «Gunrand» direktors G. Ķigulis. Viņus un pārējos mazos un vidējos ražotājus tirgus nesakārtotība draud izputināt.
Savukārt akciju sabiedrība «Balticovo», lai saglabātu konkurētspēju, būs spiesta krasi samazināt pašizmaksu, piespiedu kārtā atsakoties no rūpēm par kvalitāti, samazināt ražošanas apjomu un strādājošo skaitu. Pašlaik šajā uzņēmumā nodarbināta katra otrā Iecavas iedzīvotāja ģimene. Tiks samazināts graudu iepirkums no vietējiem ražotājiem, samazināsies uzņēmuma maksāto nodokļu apjoms valsts budžetā. Līdz ar to tirgū parādīsies sliktākas kvalitātes produkcija nekontrolējamos daudzumos par lielāku cenu. Zaudētājs būs olu patērētājs.
No Lietuvas importēto olu daudzums Latvijā (pēc Latvijas Muitas departamenta datiem) 1998. ga- da aprīlī bija 4,3 miljoni gabalu, 1998. gada jūlijā – 3,5 miljoni gabalu, 1998. gada septembrī – 4,5 miljoni gabalu. No Lietuvas importēto olu vairumcena 1998. gadā samazinājusies par 26 procentiem un pašlaik ir 0,25 Ls/10 gab. (bez PVN).
«Balticovo» olu realizācijas cena 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, samazinājusies par 28 procentiem, 1997. gadā vidē- jā vairumtirdzniecības cena bi- ja 0,40 Ls/10 gab., 1998. gadā – 0,31 Ls/10 gab.
Akciju sabiedrības «Balticovo» rīcībā esošie dati liecina, ka 1999. gada janvārī no Lietuvas Latvijā jau ievesti 5 miljoni olu (legālā ceļā). Tas ir apmēram 20 procentu no Latvijas olu ražotāju mēneša kopējā apjoma.
