Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas uzdevums ir koordinēt glābšanas darbus rajonā un tajos piedalīties.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas uzdevums ir koordinēt glābšanas darbus rajonā un tajos piedalīties. Kā glābēji iztiek šodienas apstākļos un vai viņi spēj palīdzēt iedzīvotājiem nelaimē?
Pirms diviem gadiem, 1997. gada 18. janvārī, šosejas Rīga–Bauska–Lietuvas robeža 73. kilometrā pēc sadursmes ar smago automašīnu GAZ no ceļa nobrauca un apgāzās autobuss «Neoplan». Ar paju sabiedrības «Līdums» un SIA «Bērzkalni» atbalstu lieljaudas traktoriem K-700 lielo autobusu izdevās izvilkt atpakaļ uz ceļa.
Jau toreiz VUGD Bauskas daļas komandiera vietnieks Andris Krūmiņš presē pauda uzskatu, ka pašvaldībām, kuru teritoriju šķērso šoseja «Via Baltica», ir laikus jāplāno, kā rīkoties ārkārtējās situācijās.
Civilā aizsardzība vēl «bērna autiņos»
Pagājušā gada nogalē VUGD Bauskas daļā priekšnieka vietnieka (ārkārtas situāciju jautājumos) amatā tika apstiprināts Aivars Ķērpis. Viņa uzdevums ir apzināt situāciju pagastos, lai varētu izstrādāt civilās aizsardzības sistēmas organizācijas plānu. Pašlaik tiek apkopoti dati par bīstamajiem objektiem pagastos, par esošajiem un perspektīvajiem atbalsta punktiem glābšanas darbos.
A. Ķērpis uzskata, ka jau kopš 1991. gada visā valstī civilās aizsardzības jautājumi atstāti novārtā. Tāpat viņš pieļauj, ka sabiedrības nevērīgu attieksmi pret civilās aizsardzības jautājumiem ir radījušas savulaik obligātās, ar militāru ievirzi rīkotās iedzīvotāju mācības, kas bieži vien ieguva darbības formālu raksturu.
«Jau 1992. gadā valstī tika izsludināts likums par civilo aizsardzību. Taču līdz šim vēl nav apstiprināti nekādi normatīvi, kuros būtu paskaidrots, kas civilās aizsardzības jomā ir jādara pašvaldībai, kas – glābšanas dienestiem,» atzīmē A. Ķērpis. Tāpat viņš uzsver, ka trūkst mācību līdzekļu, kas skaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ekstremālās situācijās – ugunsgrēku, plūdu, ķīmisku vielu noplūdes gadījumos. Līdz ar to liela daļa iedzīvotāju briesmu gadījumā ir pilnīgi nesagatavota un neaizsargāta.
«Joprojām nav plāna, kā rajonā organizēt avāriju seku likvidēšanu,» stāsta A. Ķērpis. «Jebkuros glābšanas darbos, kur iesaistīti cilvēki un tehnika, ir nepieciešams gan darba apģērbs, apavi un drošības līdzekļi, gan nauda, lai samaksātu par padarīto un arī par patērēto degvielu. Rajonā jābūt neaizskaramam, bet vienmēr pieejamam līdzekļu fondam. Ir jāzina, kur ņemsim, piemēram, smago tehniku, uz kurieni un ar ko evakuēs lielāku skaitu cilvēku un kas par to samaksās. Nopietnu avāriju likvidēšana nav stundas darbs, tas var ilgt vairākas dienas. Glābējiem ir vajadzīga pārtika, dzeramais ūdens.»
Ar pareizu izpratni vien nepietiek
«VUGD dienesta obligātais pienākums ir gan likvidēt ugunsgrēkus, gan arī glābt cilvēkus nelaimēs uz ūdens, sniegt palīdzību autoavāriju un katastrofu gadījumos,» stāsta A. Krūmiņš. Viņš spriež: «Jebkurš negadījums, jebkura avārija vienmēr ir nozīmīga arī visas valsts mērogā. Tādēļ arī valstij pirmajai būtu jādomā, kā gādāt par pilsoņu drošību un palīdzību nelaimēs. Nepietiek tikai ar vietējo pašvaldību un uzņēmumu vadītāju pareizu izpratni par civilās aizsardzības nozīmīgumu. Labi, ka VUGD var rēķināties ar atbalstu no dažiem pagastiem, kas ar pašvaldību vadītāju entuziasmu, par spīti trūcīgajiem budžetiem, ir spējuši atlicināt līdzekļus ugunsdzēsēju komandas uzturēšanai. Valsts finansē tikai Bauskas daļu, Rundāles un Iecavas posteni.
Bauskas rajonu šķērso naftas vads. Nopietnas avārijas gadījumā, naftas produktiem ieplūstot, piemēram, Lielupē, esam bezspēcī- gi. Bonas (speciāli korķa tīkli) naftas aizturēšanai ir pieejamas tikai Rīgā. Ja avārija notiek pašlaik, kad ir augsts ūdens līmenis un salīdzinoši liels straumes ātrums, kamēr bonas atvedīs, dīzeļdegviela jau būs aizplūdusi pa upi līdz Jelgavai.»
Trūkst sakaru, tehnika novecojusi
«Droši zinu, ka vajadzības gadījumā uzreiz varu norīkot papildspēkus no Gailīšu, Vecumnieku un Bārbeles pagasta, kur organizētas pastāvīgas dežūras. Vecumnieku un Bārbeles ugunsdzēsēju komandas rīcībā ir arī mobilais tālrunis,» stāsta A. Krūmiņš. «Nav garantijas, vai Bauskas daļai nepieciešamības gadījumā izdosies izsaukt papildspēkus no citiem pagastiem. Gadās, ka slikto telefona sakaru dēļ palīgus neizdodas sazvanīt. Bet, ja arī izdodas, paiet laiks, kamēr cilvēks nokļūs no mājām vai darba līdz garāžai, iedarbinās mašīnu… Turklāt tuvākais ceļš, piemēram, no Brunavas uz Vecsauli ir caur Bausku, jo tikai tur ir tilts pār Mēmeli. Tādēļ pašlaik VUGD Bauskas daļa nekavējoties var iesaistīt glābšanas darbos desmit autocisternu, lai gan rajonā to kopumā ir divreiz vairāk.»
A. Krūmiņš arī piebilst, ka kaujas mašīnas rajonā ir novecojušas gan tehniski, gan morāli. «Vidējais kaujas mašīnas ātrums, braucot uz notikuma vietu, ir 40 līdz 45 kilometriem stundā. Jo, pirmkārt, traucē ceļu apstākļi, otrkārt, bieži vien citi autovadītāji mūsu transportu nerespektē, treškārt – ugunsdzēsēju uzdevums ir nokļūt līdz notikuma vietai bez starpgadījumiem.
Tas nozīmē, ka lielai daļai palīgu būs jābrauc līdz notikuma vietai trīsdesmit kilometru un vairāk, ceļā pavadot vismaz četrdesmit minūšu… Ziemā ir vēl grūtāk – dažkārt uz lauku mājām ceļš aizputināts. Ir gadījies, ka šādās situācijās esam vilkuši uz lauku mājām ātrās palīdzības automašīnu, kas nekādi netiek līdz notikuma vietai.»
«Kaujinieki» gaida atbalstu
Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Ilgars Krauze, kurš vienmēr ir uzsvēris Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nepieciešamību pagastos, pērn izstrādāja nolikumu, pēc kura rajona Padome varēja piešķirt mērķdotāciju pagastos funkcionējošo ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (UGD) atbalstam. Šādu atbalstu pagastu ugunsdzēsējiem rajona pašvaldība sniedza pirmo reizi. Pirms saņemt dotāciju, nolikums pieprasīja virkni dokumentu, tostarp arī izziņu par kaujas mašīnas gadskārtējās tehniskās apskates veikšanu un ugunsdzēsēju apdrošināšanu.
Pēc I. Krauzes aprēķiniem, Bārbeles pagastam vienas kaujas mašīnas (GAZ-66) uzturēšanai un dežūrām nepieciešams vismaz 1800 latu gadā. Pērn dotācijā pagasts saņēma 1000 latu, no kuriem iztērēti 975 lati. Par šiem līdzekļiem iegādāts arī pats nepieciešamākais inventārs un sakaru līdzeklis – mobilais telefons.
«Vairāk nekā trešdaļa UGD paredzēto līdzekļu tiek patērēta dežūru apmaksai. Dārgi ir arī tehniskie pakalpojumi. Tāpat ir jāmaksā par elektroenerģiju – ziemā, lai neiesaltu ūdenssūknis, apsildei tiek darbināta kilovatīga spuldze.»
Šogad pagasta padome ir noslēgusi līgumu ar diviem ugunsdzēsējiem. Tāpat ir noslēgts divpusējs līgums ar Valles pagastu. Tur atrodas divas kaujas mašīnas, kas vajadzības gadījumā var braukt palīgā.
Savukārt Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Dundurs atzīmē, ka pērn pagasta mašīnas (GAZ-53) un UGD depo uzturēšanai no pagasta budžeta atvēlēts 500 latu, kā arī rajona Padomes piešķirtā mērķdotācija – 700 latu.
Par cēloņu novēršanu rūpējas BUB
VUGD galvenokārt cīnās ar negadījumu sekām. Bauskas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB) ir organizācija, kas gādā par ugunsnelaimju profilaksi. BUB valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Memmēns stāsta, ka biedrībai jau izveidojies pastāvīgo klientu loks, kuri izmanto biedrības pakalpojumus – dūmvadu tīrīšanu, ugunsdzēšamo aparātu remontu un apkopi, zibensnovedēju uzstādīšanu un remontu, ugunsdzēsības signalizācijas montāžu, koka konstrukciju apstrādi ar uguni aizturošu sastāvu, apkures ierīču remontu.
M. Memmēns norāda, ka dūmvadi jātīra vismaz reizi gadā, lai gan prasība to darīt ir divas reizes apkures sezonā. Tāpat BUB aicina izmantot iespēju no speciālistiem saņemt bezmaksas konsultācijas ugunsdrošības jautājumos un saskaņot apkures ierīču ierīkošanu vai nomaiņu ar BUB vai VUGD.
Ugunsnelaimju skaits un cēloņi laikā no 1995. līdz 1998. gadam
1995. g. 1996. g. 1997. g. 1998. g.
Neuzmanīga rīcība ar uguni 41 62 46 31
Īssavienojums 15 21 19 23
Ļaunprātīga dedzināšana 9 6 8 14
Bez uzraudzības atstāta
apkures ierīce 7 4 11 7
Nepareizi ierīkota
un ekspluatēta apkures ierīce 3 3 8 10
Bērnu rotaļas ar uguni 7 2 7 6
Citi 40 18 17 11
Kopā 122 116 115 104
