Ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Austrijas vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks otrdien, 26. janvārī, Rīgā apmainījās ar notām par vīzu režīma atcelšanu.
Ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Austrijas vēstnieks Latvijā Antons Kozusniks otrdien, 26. janvārī, Rīgā apmainījās ar notām par vīzu režīma atcelšanu.
Šī gada 1. februārī stāsies spēkā Latvijas un Austrijas līgums par vīzu režīma atcelšanu. Austrija kļūs par pirmo Šengenas līguma valsti, ar kuru Latvijai būs bezvīzu režīms.
Saskaņā ar līgumu abu valstu pilsoņi otrā valstī varēs bez vīzas ieceļot un uzturēties līdz 90 dienām sešu mēnešu laikā pēc pirmās ieceļošanas reizes. Arī pirms 1940. gada abu valstu starpā bija bezvīzu ieceļošanas kārtība.
Jau ziņots, ka ar vairākām Šengenas līguma valstīm bezvīzu režīms varētu stāties spēkā no 1. marta, kā to paredz Šengenas valstu izpildkomitejas pagājušajā gadā pieņemtais lēmums. Pagaidām paredzēts, ka šajā laikā varētu stāties spēkā bezvīzu režīms ar Vāciju, Franciju, Portugāli un Spāniju.
Aizkavēsies bezvīzu režīma ieviešana
Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Grieķija, līgumu par bezvīzu režīmu starp abām valstīm būs iespējams parakstīt tikai Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes laikā šajā valstī. Vizīte notiks marta vidū un šī iemesla dēļ no 1. marta ar Grieķiju bezvīzu režīma varētu nebūt.
Tāpat bezvīzu režīma ieviešana aizkavēsies ar Beniluksa (Beļģija, Nīderlande un Luksemburga) valstīm, kurām ir sarežģīta un ilga līgumu ratifikācijas procedūra.
Jau ziņots, ka lēmumu no 1. marta noteikt bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm pieņēma Šengenas valstu izpildkomiteja pagājušā gada beigās Berlīnē.
Šengenas līguma «efekti un defekti»
Diplomātiskajās un valdību aprindās Šengena bieži tiek minēta kā izmēģinājumu lauks jeb aizsākums personu brīvai kustībai. Bet pārvietošanās brīvība rada arī daudz problēmu.
Kopš līguma spēkā stāšanās 1995. gadā ar Šengenas vārdu saistīti vairāki skandalozi notikumi. Jau pirmajā gadā pēc vairākām teroristu un narkotiku tirgoņu aktivitātēm Francija publiski izteica neapmierinātību ar Nīderlandes liberālo attieksmi pret narkotikām, kas ļaujot narkotiku izplatītājiem netraucēti vizināties starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un tirgoties.
Visai drīz bezrobežu režīms ļāvis diviem Spānijā meklētiem basku teroristiem brīvi pārbēgt uz Beļģiju un tur uzturēties, neviena netraucētiem. No Turcijas Itālijā lūgt politisko patvērumu ieradušies daudz kurdu bēgļu. Vācija, kurā jau dzīvo vairāk nekā pusmiljons kurdu, baidās, ka Itālijas nekonsekvence varētu izraisīt bēgļu izklīšanu pa citām ES valstīm.
Iepriekš minētie un citi notikumi ir par iemeslu, kādēļ Šengenas līgumam nevēlas pievienoties Lielbritānija un Dānija. Eiropas Komisija savukārt uzskata, ka šādos notikumos vainojams nevis Šengenas līgums, bet gan ES valstu nesaskaņotā rīcība imigrācijas un citos iekšlietu jautājumos. Pēc Komisijas vārdiem, Šengenas līgums paver unikālas iespējas ES pilsoņiem un ES valstīm būtu jārūpējas, lai Šengenas līgums no «efekta nekļūtu par defektu».
(Izmantoti BNS, žurnāla «Eiropas Dialogs» un vizītes laikā Briselē iegūtie materiāli.)
ŠENGENAS LĪGUMS
Tas «dzimis» Luksemburgas ciematā Šengenā 1990. gadā, bet ratificēts un stājies spēkā tikai 1995. gadā – pēc Vācijas apvienošanās, pēc Dienvidslāvijas, Čehoslovakijas un PSRS sada-līšanās.
Šengenas līguma dalībvalstis ir: Francija, Vācija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Spānija, Portugāle, Grieķija, Itālija un Austrija.
Domājams, ka Šengenas līgumam 1999. gadā pievienosies Dānija, Zviedrija un Somija.
Šengenas savienības principi: pasu kontroles atcelšana saviem pilsoņiem; līguma dalībvalstu policijas cieša sadarbība; centralizētas datu bāzes – Šengenas informācijas sistēmas – izveide.
