Ministru kabinetā akceptēta kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemes platības, ko aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā.
Ministru kabinetā akceptēta kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemes platības, ko aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā.
Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle ir pārliecināts, ka jaunā kārtība veicinās izcirsto platību apmežošanu laikus un jaunaudžu kopšanu gan valsts, gan privātajos mežos.
Pērn stājās spēkā likums par nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk tekstā – nodokli). Atbilstoši šim likumam ar nodokli neaplika zemi, uz kuras atrodas krūmāji un līdz 40 gadu vecas mežaudzes neatkarīgi no tā, kāda ir valdošā koku suga šajās audzēs. Virsmežziņa vērtējumā līdzšinējā norma neatbilda reālajai situācijai mežā un bija ekonomiski neizdevīga gan valstij, gan pašvaldībām. Nodokli nevarēja iekasēt, piemēram, par platībām, ko aizņem 40 gadu nesasniegušas baltalkšņu audzes, lai gan baltalkšņa cirtmeta vecums ir 30 gadu. Tāpat nodokļa iekasēšanas kārtība nerosināja samazināt ar krūmājiem klātās platības. Nodoklis pilnā apmērā nonāk pašvaldību kasē, tādēļ līdz šim cieta budžeti tajās pašvaldībās, kuru teritorijā pārsvarā ir lapu koku audzes.
Atlaidi garantē apsaimniekošanas projekts
Jaunā kārtība paredz neiekasēt nodokli no tehniskajā pieņemšanā akceptētām apstādītām, apsētām vai tādām platībām, kas atjaunojušās dabiski. Tajās skuju koku un cieto lapu koku vecums nedrīkst pārsniegt 40 gadu, mīksto lapu koku (izņemot baltalksni) – 20 gadu, baltalkšņu – 10 gadu.
Virsmežzinis A. Bulle uzsver, ka zemes neaplikšanai ar nodokli tiek izmantota meža fonda datu bāze. Tajā ietilpst mežu platības, kurām ir izstrādāts apsaimniekošanas projekts.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka meža īpašniekam, kam nav sava meža apsaimniekošanas projekta, ir jāgriežas vietējā pašvaldībā, lai tur aprēķinātu nodokļa atlaides. Taču virsmežzinis uzskata, ka pašvaldībām šādos gadījumos var rasties problēmas ar neierīkota meža audžu vecuma noteikšanu.
Nodoklis rajonā ir vidēji trīs lati par hektāru. Taču, ja jaunaudžu platība ir vairāki hektāri, īpašniekam būtu jāapsver, vai izdevīgāk nav izstrādāt apsaimniekošanas projektu, bilst virsmežzinis.
Arī valsts virsmežniecības maksā nodokli. Saskaņā ar šīm pārmaiņām Bauskas virsmežniecībai nodokļa apjoms šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par 5000 latiem. Virsmežzinis atzīst, ka arī valsts mežos likums par nekustamā īpašuma nodokli ir stimulējis jaunaudžu kopšanu, lai audzi ātrāk akceptētu tehniskajā pieņemšanā.
Pirms atlaides – tehniskā pieņemšana
Izcirtumā ierīkotai kultūrai ir jāsasniedz noteikts augstums, kociņu skaits, ieaugums un vienmērīgs izvietojums. Par to pārbaudē (tehniskajā pieņemšanā) pārliecinās Valsts Meža dienesta darbinieks, kurš nosaka, vai kultūra ir izdevusies. Ja meža īpašnieks izcirtumu ir apmežojis jau pirmajā pavasarī, kultūru bieži vien var pieņemt jau gada nogalē. Tikai pēc pieņemšanas tiek piešķirta nodokļa atlaide.
Ļaujot mežam atjaunoties dabiski, ir jārūpējas, lai izcirtumā ļautu attīstīties augšanas apstākļiem atbilstošai koka sugai, kādu paredz meža apsaimniekošanas noteikumi. Tikai tad, kad veikti visi nepieciešamie mežsaimnieciskie pasākumi, lai nodrošinātu mērķa (vērtīgas) sugas ieviešanu platībā, šo audzi var pieņemt un saimnieku atbrīvot no nodokļa maksāšanas.
Pagastu pašvaldībām un Valsts Zemes dienestam mežniecības ir iesniegušas zemnieku saimniecību sarakstus, kuros uzskaitīti meži, kam izstrādāti apsaimniekošanas projekti, un norādītas platības, par kurām nodoklis nav jāiekasē. A. Bulle iesaka visiem mežu īpašniekiem savās pašvaldībās pārliecināties par datu atbilstību. Ja meža apsaimniekošanas projekts ir izstrādāts šogad, iespējams, ka datu bāzē tas vēl nav iekļauts. Tādā gadījumā meža īpašniekam ieteicams uzreiz doties pēc padoma uz mežniecību.
