Bauskas rajonam bijis, ir un būs finansējums no Phare.
Bauskas rajonam bijis, ir un būs finansējums no Phare. Tā joprojām ir Eiropas Savienības (ES) lielākā dotāciju programma, kur valstīm piešķirtie līdzekļi ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta un kvalitatīviem kritērijiem.
Kā «Bauskas Dzīve» jau informējusi, reģiona tūrisma informācijas attīstības projekts «Bauska – Latvijas sauszemes vārti» ieguvis Phare finansiālu atbalstu. Tomēr par šo dotāciju programmu (tāpat kā par visu Eiropas Savienības saistībā) zinām maz.
Atbalsta kandidātvalstis pievienošanās procesā
Eiropas Savienības Phare programma ir nepārtraukti mainījusies kopš tās izveidošanas 1989. gadā. Sākotnēji tā bija orientēta uz atbalstu Polijai un Ungārijai to ekonomiskās pārejas periodā (Poland Hungary Aid for the Reconstruction of the Economy: Palīdzība Polijas un Ungārijas ekonomikas pārstrukturēšanai – Phare atšifrējums latv. val.). Tagad programma ir iesaistījusies desmit kandidātvalstu (tātad – arī Latvijas) pievienošanās procesa atbalstā.
Phare kopš 1998. gada ir divas noteiktas prioritātes kandidātvalstīs:
darbību koncentrēt uz tādu valsts institūciju un dienestu izveidi, kādi ir nepieciešami tikpat efektīvai ES likumu ieviešanai kā tagadējās dalībvalstīs;
veicot nepieciešamos kapitālieguldījumus, programma palīdzēs šīm desmit valstīm sakārtot rūpniecību un galveno infrastruktūru saskaņā ar ES standartiem.
Četras būtiskākās palīdzības jomas ir: finanses, tieslietas un iekšlietas, lauksaimniecība un vides aizsardzība.
Šogad Latvija saņems 11 miljonu latu
Latvija no ES Phare programmas 1999. gadā saņems finansējumu dažādiem projektiem kopsummā par 16,1 miljonu ekiju (aptuveni 11 miljonu latu), un Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm ir sagatavojusi projektus šo līdzekļu izlietojumam. Pret mūsu valsts piedāvājumiem vizītes laikā Rīgā nav iebildis Eiropas Komisijas 1A ģenerāldirektorāta direktors Žans Tresūrs, tā informējusi Finansu ministrija. Latvija piedāvā 0,5 miljonus ekiju izlietot nepilsoņu integrācijai, 1 miljonu — lauksaimniecībai, 2 miljonus — Valsts ieņēmumu dienestam, 1 miljonu — statistikai, 2,5 miljonus — austrumu robežai, 1,8 miljonus — «Via Baltica», 2 miljonus — ūdenspiegādei Kuldīgā, Saldū un Dobelē, 1,5 miljonus — pārtikas kvalitātes uzlabošanai, 1,5 miljonus — integrācijai ES un 1,9 miljonus — izglītībai.
Lai dabūtu līdzekļus, īpaši jāsagatavojas
Phare programma projektam «Speciālā sagatavošanās programma darbam ar strukturālajiem fondiem» Latvijai 1999. gadā ir atvēlējusi 3 miljonus ekiju (aptuveni 2 miljoni latu). Galvenie priekšnoteikumi, lai Latvija varētu saņemt līdzekļus no strukturālajiem fondiem, ir nacionālā ekonomiskās attīstības plāna izstrāde, kā arī likumu un finansu plūsmas sakārtošana. (Skaidrojumam – ES ir pieci strukturālie fondi, kuru galvenais mērķis ir dalībvalstu ekonomisko atšķirību izlīdzināšana. Šie fondi ir: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības vadības norādījumu un garantiju fonds, Zivsaimniecības vadīšanas finansu instruments un Kohēzijas fonds.)
Lai realizētu «Speciālo sagatavošanās programmu darbam ar strukturālajiem fondiem», Latvijā šajā darbā būs jāiesaistās dažādu nozaru pārstāvjiem. Mūsu valstij jānostiprina administratīvo institūciju spēja nākotnē pārraudzīt un kontrolēt strukturālo fondu ieguldītos līdzekļus Latvijā, jāizstrādā līdzfinansēšanas plāns, jāievieš ES finansu vadības sistēma, jāsagatavo lauku attīstības plāns.
Izmantojot BNS ziņas, ES lappuses internetā un vizītes laikā Briselē gūtos materiālus,
Bauskas rajonā 1997. un 1998. gadā ar Phare atbalstu veikti izmēģinājumi un demonstrējumi lauksaimniecībā
1. Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Vaidelotes» Arnolds Jātnieks izmēģinājis miežu sēklu, kas ievesta no Anglijas, kā arī herbicīdus nezāļu apkarošanai cukurbiešu sējumos.
2. Mežotnes pagasta zemnieku saimniecībā «Cielavas» pie Ulda Bundzinska veikti demonstrējumi miežu sējumos, izmantojot dažādas slāpekļa devas.
3. Mežotnes pagasta zemnieku saimniecībā «Ābelītes» Ņina Vēze saņēmusi atbalstu gurķu audzēšanā ar plēvi nosegtās platībās un uz lauka.
4. Iecavas pagasta zemnieku saimniecībā «Bērziņi» Jānis Pastars izmēģinājis jaunos herbicīdus kartupeļu stādījumos.
5. Rundāles pagasta «Priedaiņos» Ulda Ramaņa saim-niecībā gatavota zāles skābbarība pēc jaunas metodes, – izmantojot ieraugu.
6. Skaistkalnes pagasta «Brikauckos» Rolands Dre-vinskis veicis izmēģinājumus skābbarības sagatavošanā mazā saimniecībā.
