Baušķenieks Ilmārs Legzdiņš pērn jūlijā astoņas dienas pavadīja uz pasaulē lielākās salas.
Baušķenieks Ilmārs Legzdiņš pērn jūlijā astoņas dienas pavadīja uz pasaulē lielākās salas.
Neparastajā ceļojumā uz Grenlandi Ilmāru aicināja dāņu draugs, kurš vairākas reizes apmeklējis Latviju un ciemojies arī Bauskā.
Neatkārtojamā baltā arhitektūra
Tūrisma prospektos, kas veltīti Grenlandei, lasāma arī šāda frāze – jūs nevarat uzskatīt, ka esat apceļojis pasauli, ja neesat bijis pasaules lielākajā salā. Patiesi, tāds dabas meistardarbs kā Grenlande līdzinās brīnumam. Un pilnībā tas apjaušams, tikai nokļūstot šajā skarbajā vidē. Pirms došanās ceļojumā biju izpētījis vairākus ceļvežus un sameklējis literatūru par tālo zemi. Taču ziemeļos ieraudzītais daudzkārt pārspēja iztēlē apjausto.
Jāteic gan, ka mūsu grupiņai ļoti laimējās, jo visas astoņas Grenlandē pavadītās dienas bija saulainas un skaidras, debesīs neredzēja nevienu mākoni.
Vispirms fascinē fantastiskā ledus arhitektūra, apbrīnojamā krāsu spēle, mainoties gaismai diennakts ritumā. Šļūdoņi, kas no cietzemes milzīgu ledāju veidā pārvietojas uz krastu, un aisbergi tik spilgti kā nekas cits apliecina dabas spēku. Netālu no Jakobshavnas, kur mēs dzīvojām, novērojama šī unikālā ledus kustība. Apbrīnojama ir vietējo iedzīvotāju prasme kuģot ar ledu pieblīvētajos ūdeņos. Vienurīt pamostoties redzējām, kā spēcīgais vējš piedzinis pilnu līci ar ledu. Šķiet, nekur nevar izbraukt, taču kuģis dodas ieplānotajā maršrutā.
Salas ziemeļaustrumos milzīgu teritoriju, aptuveni vienu trešo daļu no kopējās platības, aizņem Grenlandes Nacionālais parks.
Ziemeļzemē nav kaķu
Skarbo klimatisko apstākļu dēļ pārvietošanās salā iespējama ar aviotransportu, kuģiem un suņiem. Suņiem ir īpaša loma, jo, iejūdzot kamanās, ar tiem var nokļūt visur. Starp citu, Grenlandē stingri aizliegts ievest suņus, jo gadu gadiem šeit tiek audzēta un izkopta vietējās šķirnes laika. Pamatiedzīvotāji ziemā suņu pajūgus izmanto zvejā un medībās, bet vasara dzīvniekiem ir grūts periods. Tie mīt zem klajas debess, piesieti ķēdēs pie klintīm, un pārtiek ar pavisam nelielu sausās barības devu. Ko vairāk tiem var iedot, ja, piemēram, Jakobshavnā vien ir aptuveni astoņi tūkstoši suņu. Aizjūgā mēdz būt līdz piecpadsmit suņiem, taču Grenlandē ir uzbūvētas pasaulē lielākās kamanas, kurās var iejūgt 115 nasko skrējēju. Tas – tūristiem par prieku.
Pie mums tik tradicionālos mājas draugus kaķus lielajā ziemeļu salā gan nevar redzēt. Toties salā mīt daudz putnu, kā arī leduslāči, ziemeļbrieži, muskusvērši, vilki, polārlapsas. Piekrastes ūdeņos dzīvo Grenlandes vaļi, roņi. Zivis eksportē uz 25 valstīm.
Vietējiem raksturīga pašapziņa
Salas iedzīvotāji izvietojušies pilsētiņās un ciematos, kas iekārtoti atbilstoši civilizētām prasībām. Visas ēkas ir koši krāsotas, labiekārtotas. Būvmateriālus, protams, ieved galvenokārt no Dānijas un citām valstīm. Daudz dāņu speciālistu labprāt dodas strādāt uz Grenlandi, jo šeit var daudz nopelnīt. Pamatiedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir zveja un roņu medības, kā arī zivju pārstrāde un citas nozares.
Vietējie ļaudis necenšas mācīties vai runāt svešvalodās un velti mēģināt ar viņu starpniecību kaut ko noskaidrot. Cik varēja novērot, tad grenlandiešiem piemīt augsta pašapziņa. Varbūt tas izskaidrojams ar īpatno un noslēgto vidi, kurā aizrit viss salinieka mūžs. Daudz Grenlandes jauniešu tagad izglītojas ārzemēs.
Grenlandes kopējā platība ir 2,18 miljoni km². Tā atrodas vistuvāk Ziemeļpolam, 75 procenti teritorijas ir aiz Polārā loka Arktikā, vairāk nekā 80 procentu teritorijas klāj ledus.
Iedzīvotāju skaits pārsniedz 40 tūkstošus, ap 80 procentu no tiem ir eskimosi, aptuveni 7 tūkstoši dāņu.
Grenlandi pārvalda Dānijas valdības iecelts gubernators un vēlēta Nacionālā padome.
