Mārim Jonim ar dvīņmeitiņu mammu Marutu bijusi noruna – ja dzims meitas, vārdus dos viņš, ja dēli – sieva.
Mārim Jonim ar dvīņmeitiņu mammu Marutu bijusi noruna – ja dzims meitas, vārdus dos viņš, ja dēli – sieva. Septiņpadsmit gadu vecajām dvīnītēm Vecumnieku pagasta Misas ciematā ir vēl divas vecākas māsas – Agita un Sandra.
Kristīnei un Ilonai dzimšanas diena ir 2. janvārī. Nekāda lielā svinēšana neiznākot, jo parasti svētkus apvieno ar Jaungada sagaidīšanu.
Meitenes par to neskumst, jo viņām nepatīk atrasties lielā ļaužu barā. Viņas labi sadzīvo kopējā istabā, klausās krievu mūziku, spēlē basketbolu, sēž vienā solā Misas vidusskolas 11. klasē.
Viena «pareiza», otra vairs ne
Dvīnēm ir viena labākā draudzene Ginta Krūmiņa. «Ginta man vienmēr dāvina kaut ko noderīgu, piemēram, kosmētiku, jo es krāsojos, bet māsa ne. Kristīnei jeb Kriksim viņa pērk mīkstās rotaļlietas, jo viņa tās krāj. Man arī tās patīk, bet Ginta domā, ka ne. Kriksis ir apveltīta ar radošu iztēli. Viņa vienmēr izdomā, kā pārsteigt klases audzinātāju Mārīti Ozolu svētkos. Man tiek uzticēts teikt runu, jo Kriksis ir kautrīgāka. Viņa ir ļoti apzinīga un uzņēmīga, izpalīdzīga. («Tā taču ir, ko tu man sper!» – Ilona saka Kristīnei.) Es tāda biju bērnībā. Draugi sauca mani par «pareizo». Bet tāda negribēju būt. Esmu kļuvusi vienaldzīgāka arī pret mācībām. Par ko vēlos kļūt, vēl ir miglā tīts,» sacīja Ilona.
«Es varētu būt pirmo klašu skolotāja, jo man ļoti patīk bērni. Skolā mans mīļākais priekšmets ir krievu valoda, jo skolotāja Valentīna Pakalne prot to saistoši pasniegt. Mani interesē kulinārija. Labprāt gatavoju gaļas ēdienus, dažādus saldos. Zupas gan nevaru ciest. Uzskatu, ka sievietei svarīgāka ir ģimene, nevis karjera,» prātoja Kristīne.
«Es gan tā nedomāju. Sievietei piemērotākais laiks apprecēties ir aptuveni divdesmit septiņos gados. Sevi ir jāizpauž darbā. Ar prieku apmeklēju algebras stundas pie skolotāja Jāņa Vizuļa, zīmēšanas nodarbības pie Ināras Kliekas. Man ļoti patīk zīmēt karikatūras un šūt. Esmu mēģinājusi kaut ko uzšūt arī Kriksim, bet man nesanāk,» atzina Ilona.
«Es labāk uzadu piecus džemperus vienu uzšūtu šortu vietā,» tā Kristīne.
Kriksim nepatīk mākslinieki, Ilonai – koķetes
«Mums abām patīk klasiskais ģērbšanās stils, bet Kriksis neatļaujas uzvilkt neko uzkrītošu vai spilgtu,» teica Ilona.
«Kad mums skolā vajadzēja atbildēt uz jautājumu, kas rodas, apvienojot stilu un modi, atbildēju – kaut kas tizls. Kā man nepatīk šitie mākslinieki! Man ir oranža kleita, gandrīz esmu pārliecināta, ka tā arī paliks karājoties skapī,» prātoja Kristīne.
«Man krīt uz nerviem pārāk koķetas meitenes. Viņš paskatījās uz manu pusi, es tūlīt piemiegšu ar aci un – tādā garā. Riebjas. Mēs ar Kristīni par čomu uzmanību nesūdzamies. Mamma saka, ka tās mums ir par daudz. Vienreiz Krikša puisis no aizmugures sajauca mani ar viņu un apķēra. Draugi skatījās uz viņu ar neizpratni. Skolā vienīgi skolotāja Daina Dīce mūs nevar atšķirt,» stāstīja Ilona.
«Es nākotnē gribētu audzināt dvīņus. Vienmēr kāds cilvēks blakus, uz kuru var paļauties,» teica Ilona.
«Man arī nekas nebūtu pretim, tikai – ja piedzimtu puikas. Viņiem vieglāka dzīve. Nav jāuztraucas par mājas rūpēm. Zēni nav tik emocionāli,» savus uzskatus pauda Kristīne.
