Līdz 2004. gadam Latvijā būtu jāizveido 102 novadi, lai tiktu īstenota teritoriālā reforma.
Līdz 2004. gadam Latvijā būtu jāizveido 102 novadi, lai tiktu īstenota teritoriālā reforma.
Pagastu brīvprātīga apvienošana notiek visai gausi. Līdz 2002. gadam nodibināts 14 apvienotu pašvaldību. No tām desmit ieguvušas novada statusu.
Apvieno četras teritorijas
Pirms dažiem mēnešiem Saldus rajonā izveidots Brocēnu novads. Tajā iekļauta Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Remtes un Blīdenes pagasts. Pēc apvienošanās novada iedzīvotāju skaits sasniedzis sešarpus tūkstošus.
Jaunās pašvaldības nosaukums – Brocēnu novada Dome. Tajā ietilpst četras administratīvās teritorijas – Brocēnu pilsēta, Brocēnu lauku teritorija, Blīdenes pagasts un Remtes pagasts. Pašvaldību lietu pārvaldes reformu daļas vecākā referente Valda Smirnova skaidro, ka termins «pagasts» tiek saglabāts arī pēc teritoriju apvienošanas. Toties ieviests jauns jēdziens – «pārvalde». Pēc novada izveidošanas tā dēvē bijušās pagastu padomes. Vietējo pārvalžu deputāti pēc reformas savas pilnvaras nezaudē.
Brocēnu novada Domes priekšsēdētājs ir Arvīds Mēters. Viņam palīdz divi vietnieki – Remtes pārvaldes vadītāja Mirdza Dūklava un Blīdenes pārvaldes vadītājs Ārijs Sproģis. Domes priekšsēdētāja vietniekiem pienākumu kļuvis vairāk. Ārijs Sproģis ir atbildīgs par novada komunālās saimniecības darbu, bet Mirdzai Dūklavai jārisina sociālie jautājumi.
Visa nauda vienā makā
Arvīds Mēters informē, ka novada Domes struktūras veidošanas process joprojām turpinās. Viņš ir pārliecināts, ka optimālais modelis jāmeklē pašiem, jo neesot gatavu «recepšu». Protams, brocenieki pirms reformas apmeklējuši vairākus agrāk izveidotus novadus, tostarp arī kaimiņos esošo Kandavu. «Vērojām un analizējām, līdz sapratām, ka mums neder neviens no esošiem variantiem. Izvēlējāmies savu ceļu. Tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, nevar eksistēt arī vienādi pagasti un novadi. Katrai vietai piemīt sava specifika,» secina Arvīds Mēters.
Domes izpilddirektors Ingemars Harmsens piebilst, ka pašvaldību iespējamās sadarbības varianti Saldus rajonā meklēti jau 1998. gadā, kad izstrādāts pilotprojekts. Diemžēl tas palicis neīstenots. Tomēr ieguvums esot bijis, jo pagastu apvienošana broceniekus nav pārsteigusi nesagatavotus.
Visas Brocēnu novada Domes amatpersonas par pagastu sadarbības galveno argumentu uzskata «naudas salikšanu vienā makā». «Tagad var noteikt novada attīstības prioritātes un ieguldīt līdzekļus lielākos projektos. Vairs nav jāknapinās. Agrāk visiem vajadzēja pa drusciņai, bet naudas vienmēr trūka,» spriež Arvīds Mēters.
Jāveido izglītības stratēģija
Attīstības perspektīvas trūkums bijis krasi izjūtams Blīdenes pagastā ar 1015 iedzīvotājiem, vienu ražotni, skolu un bērnudārzu. Līdzīgā situācijā atradies arī Remtes pagasts, kurā ir tikai 947 iedzīvotāji.
Blīdenes pagasta bibliotēkas vadītāja Laima Bušante teic, ka pašvaldību apvienošanas pozitīvais iespaids jau esot jūtams. Pērn jaunu grāmatu iegādei bibliotēkai piešķirts tikai Ls 52, bet šogad iestādes darbībai atvēlēts ap Ls 1000. Tomēr speciāliste teritoriālo reformu uztver ar lielu neticību.
Ilgi gaidītus datorus nesen saņēmusi Remtes pamatskola. Izglītības iestādes direktore Antra Rutka un viņas kolēģe – Blīdenes pamatskolas vadītāja Genovefa Platkāje – var strādāt mierīgi, jo zina, ka novadā tiks saglabātas visas trīs skolas. Genovefa Platkāje uzskata, ka būtu nepieciešams noteikt novada skolu prioritātes: «Mēs noteikti gribētu saglabāt savu «nišu» – amatniecības un tēlotājmākslas padziļinātu apgūšanu. Kolēģiem Remtes pamatskolā un Brocēnu vidusskolā noteikti ir savas idejas.»
Arī Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters uzskata: «Nepieciešama novada izglītības stratēģija. Lai novērtētu situāciju, būtu jāuzaicina neatkarīgi eksperti, jo skolu direktori nav novada attīstības jautājumu speciālisti. Izglītības iestādēm kopīgi jāizstrādā nākotnes vīzijas, tāpēc ka visās apdzīvotās vie- tās skolēnu skaits samazinās. Mums ir skaidri jāzina, ko darīsim pēc gadiem pieciem, desmit un vairāk.»
Var saimniekot efektīvāk
Maldīgs ir uzskats, ka pašvaldību apvienošana varētu veicināt naudas ekonomiju. Skaidro Ingemars Harmsens: «Štati palielinās, administrēšanai nepieciešams vairāk līdzekļu, bet kopējo summu tas neietekmē tik ļoti kā saimniekošana katram atsevišķi.» Arī Valda Smirnova atzīst, ka novada pašvaldība tagad līdzekļus var izmantot efektīvāk.
Tomēr ievērojama daļa iedzīvotāju novada izveidošanu vērtē skeptiski. To pierāda 2001. gada decembrī un 2002. gada janvārī veiktā brocenieku aptauja. No 100 respondentiem 14 nepiekrīt pagastu apvienošanai, 14 personas par to neinteresējas vispār, bet 46 dalībnieki vēlējušies saņemt papildinformāciju. Noliedzēju argumenti – «jo lielāks novads, jo lielāks bardaks», «būs vēl mazāk naudas», «vispār tiks aizmirsts par nomaļu iedzīvotājiem».
Toties reformas piekritēju viedokļos valda optimisms – «vienībā spēks», «kopā jautrāk, vairāk gudru galvu», «reālas izaugsmes iespējas».
***
Fakti
Brocēni atrodas 114 km no Rīgas.
Attālums līdz rajona centram Saldum – 5 km.
Pilsētas statuss Brocēniem tika piešķirts 1992. gadā.
Iedzīvotāju kopējais skaits – 4532.
54% pilsētnieku ir darbaspējas vecumā.
