Skursteņi ir jātīra. Tas jādara nopietni un regulāri, jo netīrīti, aizsērējuši dūmvadi nereti ir ugunsnelaimes cēlonis.
Skursteņi ir jātīra. Tas jādara nopietni un regulāri, jo netīrīti, aizsērējuši dūmvadi nereti ir ugunsnelaimes cēlonis.
Par iedzīvotāju pienākumiem, saudzējot savus mājokļus no ugunsgrēka, stāsta Bauskas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Memmēns.
«Pilnīga iedzīvotāju patvaļa šajā lietā nepastāv,» apliecina M. Memmēns. «Iedzīvotāju pienākums ir ievērot «Valsts ugunsdzēsības noteikumus vietējās apkures ierīču izbūvei», kas pieņemti 1993. gadā. Tie noteic, ka dūmvadi jātīra divas reizes apkures sezonas laikā. Ilgdedzes krāsnīm – «Jotul», «Waterford» un līdzīgām – noteikumi nosaka dūmvadu tīrīšanu pat divas reizes mēnesī.»
Regulāras kontroles nepastāv
Cilvēki diemžēl ir diezgan neapzinīgi un šos nosacījumus neievēro, taču kontroles iespējas ir minimālas. Ja iedzīvotāji kārto dokumentus būvatļaujas saņemšanai vai arī reģistrē īpašumu Zemesgrāmatā, tad tiek pieprasīts, lai visas apkures ierīces tiktu sakārtotas atbilstoši noteikumiem. Jājautā vien, cik reižu mūžā mājas saimnieki izmanto būvvaldes pakalpojumus vai reģistrē īpašumu Zemesgrāmatā… M. Memmēns vēstī, ka kaut cik regulāri tiek veikta ciematu daudzdzīvokļu māju apsekošana, bet viensētās dūmvadu pārbaudītāji ierodas tikai tad, kad ir aicināti.
Neviena krāsns nav nojaukta
Daudzviet lauku ciematos redzama aina – gar daudzdzīvokļu māju ārsienām augšup stiepjas skursteņu caurules. Tas ir labākais variants šādā situācijā, tomēr šīs caurules reti ir novietotas atbilstoši ugunsdrošības nosacījumiem. Vairumā gadījumu dūmi no dzīvokļos iebūvētām kurtuvēm tiek ievadīti tiem pilnīgi nepiemērotās ventilācijas šahtās. «Likums kategoriski aizliedz dzīvokļos iebūvētu krāšņu dūmvadus ievadīt ventilācijas šahtās,» norāda M. Memmēns. «Administratīvo pārkāpumu kodekss par šādu normu neievērošanu paredz sodu līdz 150 latiem. Protokolus pārkāpējiem nācies sastādīt ne vienu reizi vien.» Diemžēl protokols par pārkāpumu nav garantija dzīvokļa saimniekam un viņa kaimiņiem, ka tagad dzīvošana kļuvusi drošāka. Apliecinājuma šādas bīstamas apkures iekārtas nojaukšanai nav.
«Bauskas Dzīve» vēstīja par ugunsgrēku, kas 11. martā piemeklēja daudzdzīvokļu māju Gailīšu pagastā. Pēc objekta izpētes izmeklēšanas komisijas atzinumā konstatēts, ka «dzīvokļos ierīkotas rūpnieciski ražotas un paštaisītas apkures krāsnis ar redzamiem ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem. Ventilācijas kanālos ievadīti dūmvadi no apkures ierīcēm, kā arī dūmvada caurules no vienkārtaina metāla izliktas caur griestu koka apšuvumu bez ugunsdrošās šķirtkārtas izbūves».
«Rajona dzīvojamais fonds noveco, un ēku uzturēšana atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem ir pašu saimnieku ziņā. Ir iedzīvotāji, kas regulāri aicina dūmvadu tīrītājus, bet ļoti daudzi par šo lietu neliekas ne zinis,» tā M. Memmēns. «Labi sadarbojamies ar Ceraukstes, Gailīšu pagasta pašvaldību. Tās palīdz mums veikt viensētu apsekošanu, informē iedzīvotā- jus, kad būs iespējams iztīrīt dūmvadus. Diemžēl šādu atsaucīgu un sava pagasta ēku drošībā ieinteresētu pašvaldību ir maz.»
Desmit latu skursteņslauķim
Skursteņslauķa pakalpojumus nevarētu uzskatīt par īpaši dārgiem. Ja, piemēram, privātmājā, kurā ir trīs skursteņi, dūmvadus tīra katru gadu, tad tas maksās aptuveni desmit latu. Tas ir nesalīdzināmi lētāk nekā ugunsnelaimes seku likvidēšana. Aptaujājot lauku iedzīvotājus, noskaidrojās, ka vairums viensētu saimnieku dūmvadus tīra pašu spēkiem. Varbūt šāds darbs ne vienmēr tiek veikts augsti profesionālā līmenī, bet ugunsnelaimes iespējamību tas vismaz attālinās.
***
Skaidrojums
Valsts ugunsdzēsības noteikumi vietējās apkures ierīču izbūvei:
179. pants. Reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Šos darbus drīkst veikt tikai sertificēti skursteņslaucītāji.
188. pants. Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteņslaucītāji, par darbu jāizdara ieraksti žurnālā. Sodrēji no dūmvadiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas un apkures sezonā – ne retāk kā divas reizes apkures sezonā krāsnīm un virtuves pavardiem, reizi mēnesī – ilgdedzes speciālajām krāsnīm.
190. pants. Vietējo apkures ierīču ekspluatācijas gaitā aizliegts kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus; vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu un pavardu dūmvadus; izmantot bojātas apkures ierīces un dūmvadus; tās pārkurināt.
