Brunavas pagasta zemnieku saimniecību «Aleksandrīna» un «Karvišķe» īpašnieki Gintauts un Inga Tarvidi pievērsušies divām nozarēm – cūkkopībai un augkopībai.
Brunavas pagasta zemnieku saimniecību «Aleksandrīna» un «Karvišķe» īpašnieki Gintauts un Inga Tarvidi pievērsušies divām nozarēm – cūkkopībai un augkopībai.
Jaunās ģimenes dzīve sākās neapskaužamos apstākļos. Puspamesta dzīvojamā ēka pagasta nomalē, Lietuvas pierobežā, bet Gintautam šeit bija darbs liellopu fermā.
Nebaidās sākt
Jau tad viņš domāja par 1898. gadā celtās mājas pirkšanu un «Karvišķes» vecās kūts privatizāciju. Inga, to laiku atceroties, saka: «Vīrs mani inficēja ar optimismu. Viņš stāstīja, kādas pārvērtības notiks nākotnē, un plāni īstenojušies.» Arī «Bauskas Dzīve» par to pārliecinājās.
Savukārt Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Inga Rigerte uzskata, ka šajā zemnieku saimniecībā izdevies vecas lopu mītnes pārveidot atbilstoši mūsdienīgai tehnoloģijai. I. Rigerte sacīja: «Gintauts darbojas mūsu rajona cūkkopības interešu grupā. Viņa spriedumi un domas vienmēr ir labi formulētas. Pirms diviem gadiem man bija ļoti interesanti kopā ar «Aleksandrīnas» saimnieku veikt lopbarības izmantošanas demonstrējumu.»
Pamatīgi restaurēta kādreizējā liellopu kūts un pārveidota sivēnmāšu turēšanai. Desmit vietas pēc labākajiem paraugiem iekārtotas dzemdībām. Atšķirībā no lielfermām šeit aizgaldu būvei izmantots koks. Saimnieks bilst: «Tā ir dzīvniekiem dabiska un piemērota vide.»
Naudu liek ražošanā
Tarvidiem ir divas novietnes – vienā atrodas sivēnmātes, otrā izvieto nobarojamos rukšus. Piedaloties semināros, lasot speciālos izdevumus, Gintauts izdomājis, kā pilnveidot mītnes. Ņemot piemēru no oriģināliem, tapuši rasējumi un metinātas barotavas. Visvairāk ideju aizgūts no firmas «Profarm». Brunavietis izrēķinājis, ka šāds projekts ļāvis ietaupīt 50 procentu no visām izmaksām. «Aleksandrīnas» saimnieks atzīstas, ka ir arī kļūdījies un kaut kas bijis jāpārtaisa, bet tas skaitāms pie mācību procesa.
Ekonomija rodas vēl, jo G. Tarvids pats kastrē un vakcinē cūkas, spiež ausīs krotālijas. Viņš uzskata: «Tagad arī medikamentos labi orientējos un esmu pārbaudījis, kuri preparāti noder vislabāk.» Cūku dzīvotspējas rezultāti esot ļoti labi.
«Savām ērtībām mēs pagājušajos gados esam ļoti maz atļāvušies, tikai minimālo. Nauda investēta fermām, zemei. Pērn nopirkām jaunu graudu kombainu «New Holland»,» stāsta Gintauts. Viņš priecājas, ka jau izdevies dzēst pusi kredīta, kas ņemts «Unibankā».
Ar sapratni
Tarvidu zemnieku saimniecība visu laiku ir paplašinājusies, un attīstība plānota arī turpmāk. «Cūku skaitu domājam palielināt līdz tūkstotim. Visu esmu pats iemācījies, un nav gadā tādas dienas, vienalga, svētkos vai svinību reizēs, kad es pāris stundu nepavadītu kūtī. Man ir jāredz un jājūt, kas notiek. Šeit vienmēr ir, ko darīt,» skaidro Gintauts. Viņš atzīstas, ka var atļauties arī paslinkot un no rītiem pagulēt ilgāk, jo visas lietas ir sakārtotas. Strādniekiem tagad varot uzticēties vairāk nekā agrāk. «Esmu prasīgs, taču algas mūsu saimniecībā vienmēr tiek izmaksātas laikus,» tā Gintauts.
Praktiskās saimniekošanas lietas atrodas vīra rokās, bet Inga ir dokumentu kārtotāja un pārzinātāja. Savulaik Rīgas kooperatīvajā tehnikumā viņa ieguvusi grāmatvedes izglītību, kas nemitīgi tiek papildināta. Saimnieks uzskata, ka svarīgas ne tikai zināšanas, bet arī saskaņa ģimenē. Sapratne un labvēlība palīdz tikt pāri grūtībām, jo ikdienā raižu pietiek.
Tarvidi audzina četras atvases. Mindaugs un Linda pērnruden mainīja skolu – sāka mācī- bas Bauskā. Vecāki vēlas, lai bērni iegūtu labu izglītību un viņiem būtu plašākas iespējas sportot, piedalīties ārpusskolas nodarbībās. Tētis vai mamma katru dienu ierodas Bauskā un satiekas ar abiem skolēniem, taču viņi jau pieraduši būt patstāvīgi. Mazās māsiņas Inese un Jolanta dzīvo mājās kopā ar māmiņu. Gintautam ir skaisti sapņi par nākotni, bet, kā tas ticējumos teikts, – visus nodomus izpaust nedrīkst.
***
Fakti
Tarvidu ģimene apkopj 400 hektāru zemes, puse ir īpašumā, otru pusi nomā.
Audzē vasarājus un ziemājus, graudus izmanto arī lopbarībai.
Aprūpē 60 sivēnmātes un 700 nobarojamo cūku.
Bekonus pārdod Cēsu un Talsu gaļas kombinātam.
Izmanto kredītus, regulāri, bet nelielus.
