Uzņēmēji Bauskā atklāj arī savus lielākos klupienus

Trešdien, 15. novembrī, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jelgavas biznesa inkubatora organizētajā pasākumā «Lūst vai plīst» varēja noklausīties trīs jaunu un rosīgu Bauskas un Jelgavas novada uzņēmēju pieredzes stāstus par to, kā viņi sākuši savu biznesu un ar kādiem izaicinājumiem nācies sastapties.

Uzņēmēji pārstāvēja ļoti atšķirīgas jomas. Baušķenieks Matīss Saulītis ir režisors, un viņam ir sava audiovizuālo mediju studija «SO/SO films». Jelgavnieks Reinis Artimovičs ģimenes uzņēmumā «Mītavas čiekurs» ražo uztura bagātinātājus, no kuriem labāk zināmais droši vien ir priežu čiekuru sīrups. Savukārt SIA «Rocketgrip», kura arī darbojas Jelgavas novadā, un viens no tās īpašniekiem Reinis Nikuļcevs radījis un ražo galvenokārt papildu aksesuārus hokeja piederumiem.

Matīss Saulītis radošajā industrijā darbojas labu laiku, bet sapnis par savu filmēšanas kameru bijis jau kopš mazotnes. Kad viņam vēl nebija desmit gadu, esot katalogā noskatījis kameru, kura maksāja vairāk nekā 200 latu. Plāns, kā tikt pie lielās naudas, esot bijis šāds – saķert putnus un kopā ar būrīti tos pārdot cilvēkiem par vienu latu gabalā. Jau tolaik bija skaidrs arī tas, ka pirmā filma būs par Tarzānu, tāpēc brālis tika skolots dažādos trikos. Putnu pārdošanas biznesa ideja gan izrādījās pilnīga izgāšanās. Kādu laiku Matīss strādāja reklāmas aģentūrā, tad darbavietu pameta, aizbrauca uz Vāciju pelnīt naudu un par sapelnīto nopirka kameru. Sākumā darbojās kā pašnodarbinātais, bet 2019. gadā kopā ar vēl vienu partneri nodibināja uzņēmumu.

Apmēram pirms deviņiem gadiem «Mītavas čiekura» īpašnieka Reiņa Artimoviča dēls bija sasirdzis un ilgstoši nevarēja atbrīvoties no klepus. Kad dažādi preparāti izrādījās neiedarbīgi, Reinis, iedvesmojoties no kādas pieredzes Sibīrijā, uzvārījis priežu čiekuru sīrupu. Tas palīdzēja, turklāt pēc pirmā tirdziņa, kur izdevies ar to nopelnīt 300 eiro, «āķis bija lūpā». «Mītavas čiekurā» pašlaik top arī citi produkti, kuros pamatizejviela ir priežu dāvātās veltes. Ik sezonu tiek ievāktas vismaz divas tonnas priežu čiekuru. Turklāt nelielos apjomos produkti tiek arī eksportēti.

«Rocketgrip», kas sāka darbu, kad tā līdzīpašnieks Reinis vēl mācījās 11. klasē, nu jau gadā apgroza aptuveni pusmiljonu eiro. Galvenās uzņēmuma produktu noieta valstis ir Kanāda un ASV, kur populārs hokejs. Jaunākais no trešdienas pasākuma viesiem – Reinis Nikuļcevs – vienmēr gribējis būt uzņēmējs. Vēl pamatskolā panācis, ka vecāki ļauj viņam mainīt skolu, lai varētu radīt savu mācību uzņēmumu. 11. klasē kopā ar draugu izveidoja «Rocketgrip», kas izgatavoja īpašus hokeja nūju gumijas rokturus. Reinis atminas, ka kursos ticis mācīts – uzņēmumus nedrīkst veidot kopā ar draugiem vai radiniekiem, taču līdz šim viņa un drauga tandēms esot izrādījies veiksmīgs un darboties spējīgs. Reiņa Nikuļceva recepte uzņēmuma darba sākšanai – radītais produkts pēc iespējas ātrāk jāpārdod. Paši esot vairāk nekā gadu minstinājušies, jo aizvien šķitis, ka kaut kas produktam nav īsti labi, tā neiegūstot naudu tālākai attīstībai. Tāpat viņš aicina nekautrēties un prasīt klientiem atsauksmes – tas parāda, ka uzņēmumam rūp gan produkta kvalitāte, gan pircēja apmierinātība.

Starp citu, arī «Mītavas čiekurs», kur Reinis darbojas kopā ar sievu, lauž stereotipu par nesaderīgo uzņēmējdarbības modeli. Viņš gan smejas, ka iespējamais tā iemesls – sieva, īpaši darbības sākumposmā, parasti piekāpjoties.

Matīsam gan darbs uzņēmumā kopā ar draugu nebija tik veiksmīgs. Pēc kopīgi nostrādāta gada ceļi šķīrās, bija jāsāk atkal gandrīz vai no nulles, taču, kā atzīst uzņēmējs, tas ir jāpieņem, jādarbojas tālāk.

Uzņēmējus aicināja atklāt nopietnākos «lūst vai plīst» momentus uzņēmumu darbības sākumā. Reinis Artimovičs pastāstīja, ka pārtikas industrijā jaunu produktu izstrāde parasti aizņem ilgu laiku – tie ir jātestē, jāveic analīzes. Var paiet pat pāris gadu, līdz tiec pie labas kvalitātes preces. Taču reiz kādas klientes steidzināts, viņš sagatavojis partiju ar čiekuriem šokolādē. Skaisti tos sapakojis, lai var pasniegt kā dāvanu pasākuma laikā. Taču produkta izgatavošanai nebija izvēlēta pareiza tehnoloģija un iepakojums, tāpēc, atverot saldumu kārbas, saņēmējus gaidīja nejauks pārsteigums. Čiekuri bija sabojājušies. Kā atzīst Reinis, šis atgadījums esot viņus pamatīgi salauzis. Nācies sūri un grūti strādāt, lai pieļauto kļūdu labotu un atgūtu vīlušos pircēju uzticību. Tāpat laba mācība nodrošināties ar pietiekamu daudzumu čiekuru bijusi, kad produkti beidzās vēl pirms aktīvākās «slimošanas» sezonas sākuma. Priežu čiekurus var ievākt tikai dažus mēnešus gadā.

Reinis Nikuļcevs pamatīgas nepatikšanas piedzīvojis vēl skolas laikā, kad uzņēmums tik tikko sāka darboties. Tolaik saņēmis no kāda Kanādas uzņēmuma, kurš ražoja līdzīgu preci, draudu vēstuli par tiesu darbiem. Taču ar fotogrāfijām no mācību uzņēmuma tirgošanās reizes izdevies atspēkot, ka «Rocketgrip» konkrēto izstrādājumu pārdevis, vēl pirms ārvalstu uzņēmums to patentējis. Arī Kanādas pasta darbinieku streiks reiz sagādājis īstu negatīvo komentāru «lavīnu», laikus nepiegādājot pasūtītājiem «Rocketgrip» izstrādājumus.

Savukārt Matīss joko, ka viņam sāpīgas mācības esot teju katru mēnesi – te aktieri neierodas uz filmēšanos, te grimēšana jāņem paša rokās, te salūst auto, taču aizvien izdodoties problēmām tikt pāri. Tomēr «SO/SO films» darbības jomā esot ļoti labi jāpārzina tiesību akti, jo iesaistīti daudz dažādu profesiju pārstāvji. Tāpat piedzīvots, ka tiek nozagtas radošās idejas vai kāds klients atļaujas nesamaksāt.

«Viss tāpat kā dzīvē – zemie posmi mijas ar svētkiem. Jāgaida, kad atkal nāks uzvara,» uz jautā-
jumu, kā pārvarēt tos brīžus, kad pašam savs bizness vairs nešķiet laba ideja, atbildēja Reinis Artimovičs.

«Rocketgrip» īpašnieks atzīstas, ka sākumā gandrīz katru gadu «izdega». Šādos mirkļos esot palīdzējusi ceļošana, kur paspēj atkal noilgoties pēc darba un iedvesmojies kaut kam jaunam. Pašlaik, kad uzņēmumā strādā arī darbinieki, varot atļauties mazliet brīvāku režīmu, kad atkal sakopot spēkus.

Savukārt Matīsa trīs svarīgākie turpināšanas stūrakmeņi: neapstāties, tikt vispirms pašam galā ar sevi, kā arī visu laiku mācīties un attīstīties. Viņš piebilst, ka uzņēmējdarbībā jārēķinās, ka būs grūti un tas nav vienkāršs ceļš. «Ir jāsaprot, kāpēc gribi savu uzņēmumu. Ja esi uzņēmīgs un gribi patstāvīgi kaut ko darīt un sasniegt, tad tas ir variants. Ja gribas daudz nopelnīt, tad jāatceras, ka sākumā viss, ko nopelnīsi, būs jāiegulda uzņēmuma attīstībā. Es kļuvu par uzņēmēju, jo gribēju darīt to, ko gribu,» sacīja Matīss.

Jelgavas biznesa inkubatora vadītāja Agnese Oļiševska atklāja, ka «Lūst vai plīst» pasākumi, kuru mērķis ir iedvesmot cilvēkus veidot savu uzņēmējdarbību, turpinās jau vairākus gadus: «Šoreiz vairāk fokusējamies uz uzņēmējdarbības sākumu, kurš ne vienmēr ir rožains, bet tas noteikti ir izaicinošs un interesants.» Šī Bauskas sērija vairāk bijusi paredzēta tieši skolēniem un mācību uzņēmumiem, jo no nākamā gada fiziskām personām atkal būs pieejamas pirmsinkubācijas un inkubācijas programmas, kā arī idejošana. Kā pastāstīja A. Oliševska, uz šādiem pasākumiem nāk arī uzņēmēji, kuriem jau ir savs bizness, jo vēlas paklausīties, kā ir gājis citiem, vai padalīties arī ar savu pieredzi. Tāpat esot tādi interesenti, kuriem biznesa ideja ir, bet viņi vēl baidās sākt kaut ko paši. Ir gadījumi, kad, iedvesmojoties no pasākumā dzirdētā, cilvēki sadūšojas un piesakās pirmsinkubācijas programmai.

Jelgavas biznesa inkubatora atbalsta vienības Bauskā vecākā projektu vadītāja Madara Zemke atklāja, ka Bauskas novadā no tiem uzņēmumiem, kas līdz šim piedalījušies inkubācijas programmā, darbību turpina 21. Pirmsinkubācijas dalībnieku gan esot bijis krietni vairāk, ap 100. Par visu tālākajām gaitām informācijas neesot, taču speciāliste pieļauj, ka aptuveni 50 no viņiem pašlaik varētu būt izveidojuši uzņēmumu vai ar savu ideju gūst papildu ieņēmumus.