SIA «Latagra» Iecavas filiālē pagājušajā nedēļā darba intensitāte sasniedza pavasara sezonai raksturīgu tempu.
SIA “Latagra” Iecavas filiālē pagājušajā nedēļā darba intensitāte sasniedza pavasara sezonai raksturīgu tempu.
Zemnieki ierodas pēc minerālmēsliem, un jūtam gan, kā aktivizējusies preču aprite, saka Iecavas filiāles agronome Ruta Priede.
Šajā nedēļā klientus apkalpos piecas dienas, bet, sākoties lauku darbiem, bāze strādās arī sestdienās. Pašlaik visi pērk amonija salpetri, ar ko piebarot augus.
“Iecavā minerālmēslu un herbicīdu klāsts ir plašs, taču zemkopji ņem to, kas viņiem ir visvajadzīgākais konkrētā darba periodā. Līdzko sāksies veģetācija, būs jāmēslo ziemāji un pļavas, tādēļ patlaban pieprasītākais ir amonija salpetris, kas ražots Krievijā. SIA “Latagra” slēdz ar klientiem līgumus, un, daļēji veicot iemaksu, iespējams preci saņemt un par atlikušo summu norēķināties rudenī,” skaidro R. Priede.
Šajā gadā ierasto preču klāstu papildinās jaunums, tas ir, Polijā ražots šķidrais mēslojums, ko izsmidzinot augi uzņem caur lapām. Piedāvājumā būs atsevišķi produkti rapšiem, graudaugiem, bietēm, dārzeņiem un augļu kokiem. “Latagras” speciālisti konsultācijas klientiem sniedz bez maksas, un arī par šiem produktiem jau iepriekš ir sagatavota papildu informācija, teic agronome.
“Latagras” Iecavas filiālē lielākie klienti ir kooperatīvā sabiedrība “Latraps”, SIA “Uzvaralauks”. Arī SIA “Iecavnieks”, kas audzē graudaugus, rapšus, eļļas linus un vēl citus eļļas augus, laukiem nepieciešamo saņem netālajā “Latagras” bāzē. Šurp brauc daudz zemnieku. Šis pavasaris viņiem ir tramīgāks, jo preču cenas paaugstinājušās. Kāds vidējs lauku saimnieks, sakot, ka viņu apmierina elastīgā sadarbība ar “Latagru”, tomēr raizējas, kā būs pēc 1. maija, kad Latvija iekļausies ES valstu saimē. Lauksaimnieki pieraduši sadzīvot ar neziņu par produkcijas iepirkuma cenām, bet vai tās segs izdevumus, kas ir ievērojami palielinājušies. Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa lēš, ka par minerālmēsliem lauku saimniekiem šajā gadā būs jātērē aptuveni 15 līdz 20 procentu vairāk naudas.
