Īslīcē karogu uzvelk līdzās «vecajam».
Īslīcē karogu uzvelk līdzās “vecajam”
ES karogs pirms tā uzvilkšanas mastā pie Īslīces pagasta padomes 1. maijā tika vests no pašvaldības robežas cauri ciematam triciklā, kuru pavadīja vietējie motociklisti, kā arī busiņš ar pagasta pārstāvjiem, “Bauskas Dzīve” novēroja nozīmīgajā notikumā.
Karoga turēšana bija uzticēta sporta veterānam un vecākajam pagasta deputātam Aleksandram Rimševicam, kuram jūnijā apritēs 70 gadu. Viņš sacīja, ka ES viņam liekas līdzīga leiputrijai, kuru var sasniegt, izēdoties cauri mannas biezputras kalnam. A. Rimševics cer, ka viņam to izdosies piedzīvot. “Pases derīguma termiņš man kļūdas pēc ir līdz 2046. gadam. Tas nozīmē, ka man jānodzīvo 112 gadu. Ceru, ka to spēšu,” smej vecākais deputāts.
Skanot ES himnai, līdzās Latvijas karogam pašvaldības priekšsēdētāja Vera Purmale un izpilddirektors Jānis Barans mastā uzvilka ES karogu. Kāda maza meitenīte, to redzot, sacīja, ka jauno karogu liks klāt, bet veco ņems nost. Taču māmiņa stāstīja, ka tā vis nenotikšot. Tā patiešām nebija, jo pie pagasta padomes ēkas plīvos gan ES, gan Latvijas karogs.
V. Purmale nozīmīgajā mirklī pateicās saviem ļaudīm, tēviem un māmiņām, zemniekiem, kuri visi kopā rūpējas par pagasta attīstību, uzsverot, ka, tikai kopā strādājot, Eiropā iespējama labāka nākotne. “Mūsu pagasta moto ir cilvēki,” tā V. Purmale.
Par to, ka tas tā patiešām ir, “Bauskas Dzīve” pārliecinājās sarīkojumā. Bija padomāts, lai atnākušie justos labi – tika sportots, dejotas līnijdejas, ēsti pelēkie zirņi ar speķi. Sarīkojumu vadīja publikas izklaidēšanā sen “roku iesitušie” Juris Brinķis un Roberts Trinskis.
Par svētku izjūtu priecājās arī bijusī īslīciete Regīna Staģe. Viņa sacīja, ka pagastā vērojama strauja augšupeja, cilvēki ir aktīvāki, ko nevar teikt par viņas pašreizējo dzīvesvietu. Viņa no Īslīces pārcēlusies uz Krāslavas rajona Dagdu. R. Staģe pauda prieku par Latvijas pievienošanos ES, sakot – ja ne pašiem, vismaz bērniem būs labāk.
Mežotnieki neaizmirst par savām saknēm
Pie Mežotnes pagastmājas 1. maijā plkst.12 augstu mastā tika svinīgi uzvilkts ES zilizvaigžņotais karogs. Saulainajā pusdienlaikā bija sanācis krietns pulciņš lielu un mazu mežotnieku. Pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska teica īsu uzmundrinošu uzrunu un veiksmes vēlējumus šeit visiem. Turpat zālienā dejoja Mežotnes pamatskolas un bērnudārza ansambļi. Lai Es valstīm būtu ilgs un veiksmīgs mūžs, I. Dombrovska aicināja klātesošos uz kociņu stādīšanas talku. Iestādīja 50 kociņus: pelēkos valriekstus un lapegles – pa divi katrai ES valstij. Pie sava kociņa tika gan klašu kolektīvi, gan daudzas ģimenes.
Pēc kārtīgas strādāšanas – 1. maijs ir arī Darba svētki – pieklājas svētku maltīte. To lieliski aizstāja šampanieša glāze ar tortes gabaliņu. Mežotnes kūku meistares Veltas Dziļumas ceptā torte bija īpaša – ar abu karogu (Latvijas un ES) krāsu dekorējumu!
Malkojot šampanieti, klātesošie aplūkoja mazpulka izstrādātā projekta “Mazpulcēni Mežotnei” rezultātu: izveidoto Mežotnes kultūrvēsturisko informācijas centru – 20 krāsainus informatīvus plakātus, vairākas kolāžas par novadniekiem, kā arī mapes, albumus par šī pagasta pagātni un tagadni. Mežotnes pamatskolas gaiteņus rotāja skolēnu zīmējumi un maketi par tēmu “Mana skola Eiropas savienībā”.
Lai, iestājoties ES, neaizmirstu savas saknes un pārliecinātos, cik labi pazīst paši savu pagas tu un tā vēsturi, tika izspēlēta mazpulcēnu izveidotā lielā, krāsainā un “Eilā” laminētā spēle “Ko tu zini par Mežotni!?” ar 80 jautājumiem. Mazpulcēni piedāvāja iegādāties pašu veidotus bukletiņus “Kas būtu jāzina par Mežotni!?” un spēles melnbalto variantu.
Svētku programma turpinājās Bērzu pamatskolā. Bija tikšanās ar rakstnieku Māri Druvu. Sarīkojums noslēdzās ar balli. Arī šajā pagasta skolā bija jūtama ES gaisotne – bija ES karogs mastā, varēja iepazīties ar Sandras Cīrules fotoizstādi “Ko es Eiropā redzēju” un skolēnu izveidotu informatīvu plakātu izstādi par visām 25 ES valstīm.
Skaistkalnē skan Ķenča lūgšana
Skaistkalnē ES karoga pacelšanā bija klāt divi ļoti populāri latviešu literatūras tēli – Ķencis un Pāvuls no brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki”. Kā jau brašiem vidzemniekiem piedienas, viņi ieradās zirgu pajūgos, tina vaļā lielu karti un noskaidroja pieturas vietu. Priecājās, ka abi laimīgi atkļuvuši līdz Šenberģei, lai tālāk turpinātu ceļu uz Prāgu, kur Latvijas hokeja valstsvienība cīnās pasaules čempionātā.
Abi vīri bija līdzi ņēmuši gan padomu, gan mantiskas vērtības, jo nebrauks taču tukšā tik tālā ceļā. Ķenča lūgšana izskanēja laikmetīgi, un viņš sacīja: “Dod, Dievs, lai Sandriņa Kalniete no Briseles met labu ēnu pār Latvijas zemniekiem!” Vezumā bija arī ruksēns, un mutīgais vīrs teica: “Vedu sivēntiņu uz Eiropu meklēt spēļmantiņu.” Pāvuls viņu pamācīja: “Tev to cūcēnu būs jāprot arī masēt.” Skaistkalnes robežkontroles punkta priekšnieks Andis Didrihsons deva atļauju Ķencim un Pāvulam doties pāri Mēmeles tiltam uz Lietuvu, piebilstot: “Tikai paņemiet līdzi kulīti zirgāboliem…”
Asprātīgais dialogs skaistkalniešos un viesos raisīja smaidus. Vietējās vidusskolas ilggadējās pedagoģes Natālija Kairēna un Dzidra Kaminska atzina: “Labi izdomāts svētku scenārijs. Mēs esam tik daudz pārmaiņu piedzīvojušas, visās ir bijušas grūtības un sarežģījumi. Tādās reizēs veselīgs humors palīdz.” Abas skolotājas pauda pārsteigumu par skaistkalniešu atsaucību, jo pie pagastmājas sanāca prāvs pulciņš, lai būtu klāt vēsturiskajā brīdī. Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš, atgādinot tuvējās vēstures notikumus, uzsvēra: “Latviskās kultūras bagātība ir mūsu valoda, iestājoties ES.” Skaistkalnes vidusskolas audzēkņu pūtēju orķestris atskaņoja pāris populāru melodiju.
“Bauskas Dzīve” izmēģināja šķērsot valsts robežu un secināja, ka tas ir vienkāršāk un ātrāk nekā līdz 1. maijam. Par to priecājās Lietuvas iedzīvotāja Irēna Valtaure. Viņa vismaz trīs reizes nedēļā dodas uz pastu, lai saņemtu “Bauskas Dzīvi”, jo abonē gan Bauskas rajona, gan arī Biržu rajona avīzi. Irēna savulaik dzīvojusi Latvijā, pēc tam pieradusi, ka ģimenes māja ir pie pašas robežas Lietuvā. I. Valtaure pieredzējusi trīs dažādus robežas šķērsošanas veidus.
Vecumniekos – krāšņs karnevāls
Pagasta ļaudis savos svētkos “Mēs – Vecumniekos” pulcējas jau ceturto pavasari. Svinot Latvijas un vēl deviņu valstu oficiālu iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), scenārijā bija iekļauti eiropeiski akcenti. Lai gan karnevāls ir utopiska iespēja atgriezties tajos laikos, kad ļaudis jutušies vislabāk, tautas svētku dalībnieki Vecumnieku vidusskolas sporta laukumā izdzīvoja pārvērtības, kļūstot par kādas jau esošas vai jaunās ES dalībvalsts pārstāvjiem. Savu piederību daudzajām ES dalībvalstīm uzņēmumi, iestādes un firmas apliecināja ar dalībnieku krāšņiem tērpiem, atribūtiem un priekšnesumiem, kas atspoguļoja izvēlētajai zemei raksturīgāko.
Sporta laukumā goda vietā tika celti Latvijas un Eiropas Savienības karogi, atskaņota mūsu valsts un ES himna. Svētkus atklāja Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. Viņš sacīja: “Iedzīvotāji savu gribu par Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā pauda tautas nobalsošanā, sakot “jā” dalībai šajā savienībā un cerot, ka arī mūsu pagastam būs iespēja augt, attīstīties, dzīvot labāk un saglabāt savu kultūru. Lai cerības, ko saistām ar nākotni, piepildās!”
Pagasta padomes saime pārstāvēja Ungāriju. Klātesošajiem bija jāatbild uz vairākiem vienkāršiem jautājumiem. Pareizo atbilžu zinātāji tika pie garda vīna un ungāru plāceņa – “palačinkas”. Pansionāta “Atvasara” darbinieki atgādināja par laikiem, kad visi devušies uz Lietuvu pēc lētajām desām un citiem labumiem, kā pašu valstī trūcis. Lietuviešu dejas un apdziedāšanās dziesmas rosināja padomāt gan par kaimiņvalstu attiecībām, gan par cilvēku saskarsmi vispār. Karnevāla cienīgu sniegumu rādīja baltos hitonos ģērbti un ar lauru vainagiem rotājušies klientu kooperatīvās sabiedrības “Arāji” pārstāvji un viņu domubiedri no Olimpa zemes Grieķijas. Iedzīvotāji bija liecinieki mirklim, kad tika aizdegta olimpiskā lāpa, kas pagasta svētkos simbolizēja grieķu viesmīlību, ES valstu saimē iestājoties arī Latvijai.
Turku sultāns un viņa daudzās sievas (SIA “Rekāde” un kafejnīca “Pie lielās karotes”) bija neziņā par atrasto smalki austo “tepiķi” ar 12 dzeltenām zvaigznēm. Kad turks, laiski sūkdams ūdenspīpi, bija apjautis, ka tas taču ir ES karogs, viņš ļāva savām sievām atsegt seju un apmierināts vēroja viņu plastiskās deju kustības.
Satiktie ļaudis priecājās par iespēju kopā sagaidīt pavasara atnākšanu, piedalīties tradicionālajos pagasta svētkos un svinīgi atzīmēt Latvijas iekļaušanos ES valstu saimē. Uzrunātie cilvēki apgalvoja, ka svētku reizē par to, kādas pārmaiņas Latviju sagaida pēc iestāšanās ES, galvu nelauzot. “Kas mūs var baidīt? Augstāka kultūra un sakārtotība valstī? Cenas? Ja būs darbs, varēsim arī ģimenei labklājību nodrošināt. Mēs taču paši izlēmām kļūt par eiropiešiem!” sprieda kungs spēka gados, eirooptimists. Viņš piebilda, ka Vecumnieku pagastā tautas nobalsošanā ES savu jāvārdu teica 78,5 procenti balsstiesīgo. “Šī diena ir silta un saulaina, tāpēc jūtamies labi un svinīgi,” sacīja kāda mazuļa māmiņa.
Grenctālē vairs neveidojas rindas
Likvidētais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes Muitošanas pārvaldes muitas kontroles punkts (MKP) “Grenctāle”, kurš pašlaik darbojas konsultāciju režīmā, brīvdienās saņēmis vairākus telefona zvanus par robežšķērsošanu un muitas kontroli, kā arī uz vietas konsultējis interesentus par pārmaiņām muitas kontroles kārtībā. Tā “Bauskas Dzīvi” vakar, 4. maijā, informēja pa Grenctāles MKP diennakts tālruni.
Kravu pārvadātāji gan neizpratnē, gan iepriecināti par to, ka uz Latvijas–Lietuvas robežas muitas kontrole vairs nenotiek, bija arī 1. maijā. Tad uz robežas strādājošie robežsargi, muitas speciālisti, Sanitārās robežinspekcijas darbinieki, Latvijas valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes pārstāvji, brokeru un banku kolektīvi, Panevēžas teritoriālās muitas darbinieki svinēja Latvijas pievienošanos ES.
Kamēr Grenctāles MKP 30. aprīļa un 1. maija mijā ritēja svinīgais sarīkojums, skanot vadības uzrunām, godinot darbiniekus un sadarbības partnerus par paveikto, uzvelkot mastā ES karogu, tika apstādināta jebkura darbība, gan iebraucot Latvijā, gan izbraucot no tās. Tāpēc uz robežas veidojās milzīgas rindas. Tās pēc svētku brīža, skanot komentāriem “jums svētki, bet mums ikdiena” ātri izklīda. Tagad uz Latvijas–Lietuvas jeb ES iekšējās robežas pārsvarā notiek ātra, nedatorizēta personu apliecinošu dokumentu un transportlīdzekļu pārbaude, nav arī muitas kontroles. Darbu pārtraukusi arī Sanitārā robežinspekcija.
Kā svētkos pēdējā muitas dienā nejutās arī vairākums sarīkojuma dalībnieku, atzīstot, ka ir neziņā par savu nākotni. VID Grenctāles MKP Zemgales reģionālās iestādes direktora vietnieks, muitas priekšnieks Pēteris Sējāns, atzina, ka jaunā ceļa sākumā bažas par muitas darbinieku nākotni pārmāc svētku izjūtu. Viņš izteica cerību, ka speciālistu prasmes, spējas tiks novērtētas.
