«Bauskas Dzīve» 1. maijā bija vairākos rajona pagastos, pilsētā un uz robežas ar Lietuvu Grenctālē.
“Bauskas Dzīve” 1. maijā bija vairākos rajona pagastos, pilsētā un uz robežas ar Lietuvu Grenctālē. Šajā laikraksta numurā lasītājiem piedāvājam ieskatu, kāda mūspusē bija oficiālā iestājas diena Eiropas Savienībā (6.–7. lpp.).
Kas, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), jūsos rada bažas? Tāds bija vaicājums “Bauskas Dzīves” interneta mājaslapā. Aptaujas dalībnieku atbildes sadalās šādi: neziņa un informācijas trūkums rada bažas desmit procentiem lasītāju; cenas – 68 procentiem; savukārt neraizējas ne par ko, kas ir saistībā ar iestāju ES, 21 procents. Ar tādām izjūtām mūsu ļaudis kļuvuši par ES pilsoņiem.
Ir tāda vieta zem saules – bauska
Pie pilsētas Domes 1. maijā viss sākās ar novēlējumu rakstīšanu uz zīmītēm, ko piesēja pie ziliem un dzelteniem baloniem. Tie vēlāk tika palaisti plašajās debesīs, lai lido pār Eiropu. Kad baloni tur augstu gaisā būs noguruši (Saeimas deputāta Ģirta Valda Kristovska jauks izteikums), tie nolaidīsies lejā un varbūt kāds lietuvietis vai polis, vai varbūt zviedrs atradīs mazās zīmītes ar vēlējumiem, kas izteikti Bauskā vēsturiskajā dienā, kad Latvija oficiāli pievienojās Eiropas Savienībai.
Ieskatam daži no rakstītajiem vēlējumiem: “Sveika, Eiropa, mēs nākam! Ir tāda vieta zem saules Bauska, laipni aicināti! Franču zēni, brauciet uz Bausku pie latviešu meitenēm! Lai la bi jums un mums! Lai drīzāk ES valstis pārtrauc mūs uztvert kā nabagos Austrumu kaimiņus!”
Bija vēlējumi, kas tika rakstīti trijās valodās – latviešu, krievu un angļu.
Eiropas Savienības karogu mastā uzvilkt Bauskas Dome bija aicinājusi Saeimas deputātu, bijušo un ilggadējo aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Kamēr karogs “kāpa” mastā, Bauskas pūtēju orķestra atskaņojumā skanēja ES himna “Oda priekam”. Daudz bija jauku svētku runu, arī apsveikumi no zviedru draugiem – Hedemoras komūnas, Eskilstūnas tautas augstskolas.
Labas, uzmundrinošas bija Domes priekšsēdētājas Ārijas Gailes, uzņēmēju kluba “Bauska ’97” prezidenta Induļa Pētersona, deputāta Ģirta Valda Kristovska un Ingrīdas Meierovicas uzrunas. Viņi runāja par iespējām, ko Eiropas Savienība ieliek rokās, pašiem tikai jārod sevī griba un spēks, lai piedāvāto izmantotu.
