Briselē apēsts Iecavas kaņepju grūdenis, «Lāču» rupjmaize un izdzerts Latvijas alus, pat vismazākajos pagastos mastā uzvilkts ES karogs, bet svētki vēl turpinās.
Briselē apēsts Iecavas kaņepju grūdenis, “Lāču” rupjmaize un izdzerts Latvijas alus, pat vismazākajos pagastos mastā uzvilkts ES karogs, bet svētki vēl turpinās.
Laikam esmu egoiste, jo šajās dienās uz visbiežāk uzdoto jautājumu – kā jūtaties ES? – atbildētu tā: kamēr vēl spēks kaulos un labi klājas man tuviem cilvēkiem, katra diena ir svētki. Valsts statusa maiņa pagaidām ir kā mozaīka ar vairākām spilgtām pērlītēm: televīzijā skatītais jauniešu koru lielkoncerts 11. Novembra krastmalā 30. aprīlī, dzelteno un zilo balonu pikas 1. maijā, kas no pilsētas Domes pagalma ar baušķenieku vēlējumiem pacēlās dzidrajās debesīs, un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas puiciskais “Latvija, rullē!”, uzrunājot “Talantu fabrikas” dalībnieku līdzaudžu tūkstošus Daugavmalā.
Mazliet žēl tās iedzīvotāju daļas, kas vēlas palikt pie Baltijas jūras, bet nespēj atbrīvoties no šovinistiskā sapņa atgriezt Latviju vismaz Krievijas interešu ietekmē. Viņu cerību piepildījums, ka ar Eiroparlamenta palīdzību Latvijai nāktos mainīt izglītības un pilsonības likumus, mani baida visvairāk. Ar trūkumu jau esmu pārbaudīta un zinu, ka tā dēļ neviena nācija nav bojā aizgājusi, bet miljoni to īpašniekiem nav nesuši un nenesīs svētību, jo viņiem naudas nekad nebūs gana.
Trešdien, 5. maijā, Eiroparlamenta deputāti apstiprināja komisāru kandidātus no jaunajām dalībvalstīm. Viņu vidū arī mūsu Sandra Kalniete, par kuru dzirdēts daudz atzinīga. Balsošanā piedalījušies arī deviņi pagaidu deputāti no Latvijas. Tā dēvētie triju dienu deputāti jau nosaukuši darbības vadlīnijas. Labējo bloks – komunistiskā režīma nosodījums, Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas tuvināšana ES; kreisie deputāti – sociālās garantijas maznodrošinātajiem, nevis izglītības reformas atcelšana Latvijā, kā varēja gaidīt. Iespējams, izraudzīta jauna taktika.
Cik sveši esam ES ierēdņiem, piedzīvojuši latvieši Briselē 1. maijā, kad mastā uzvijies ilgi gaidītais Latvijas karogs… ar nepareizām krāsu joslu proporcijām. Pirms tam citviet bijušas ķibeles ar latviski sarkano krāsu, kas raksturīga tikai mūsu karogam. Šāda paviršība “neiet” kopā, piemēram, ar ES prasībām par vistu būru izmēriem kvadrātcentimetros.
Lielā notikuma – ES paplašināšanās – ēnā palika 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, kad 1990. gadā Augstākās Padomes 138 deputāti no 201 nobalsoja par deklarāciju. Pēc 14 gadiem visu labumu bija nosūcis 1. maijs, un dažs pat nesaprata, kāpēc atkal plīvo karogi.
Gandrīz nemanīti palika arī “Latvijas faktu” dati, ka aprīlī samazinājies sabiedrības atbalsts partijām, izņemot apvienību “TB”/LNNK, kas no ierastās otrās vietas izspiedusi Tautas partiju. Nav grūti saprast, kāpēc.
Nepalaidīsim garām ziedēšanas trakumu dabā, jo līdz nākamajam būs jāgaida vesels gads!
