Marta beigās rajona Tiesa ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem sodīja trīsreiz sodīto rīdzinieku Raiti Strelkovu par krāpšanu, piesavinoties valsts amatpersonas nosaukumu.
Marta beigās rajona Tiesa ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem sodīja trīsreiz sodīto rīdzinieku Raiti Strelkovu par krāpšanu, piesavinoties valsts amatpersonas nosaukumu.
Ostapa Bendera cienīgi darījumi
Pēdējā sodāmība 1974. gadā dzimušajam Raitim Strelkovam bija jāizcieš nebrīvē, kur gana laika bija analizēt krāpnieciskajā darbībā pieļautās kļūdas, lai vēlreiz izmēģinātu laimi. Izkrāpjot naudu no lētticīgiem ļautiņiem, viņš bija iekritis, tēlojot Ārlietu ministrijas, policijas un robežapsardzes darbinieku. Piecus mēnešus pēc soda izciešanas, 2003. gada oktobrī, R. Strelkovs nolēma uzdoties par Organizētās noziedzības apkarošanas biroja jeb ONAB darbinieku Raiti Kalniņu. Piesavinoties šo atbildīgo amatu, viņa vienīgais nolūks bija tikt pie naudas negodīgā ceļā, izmantojot citu uzticēšanos.
Joprojām atrodami labticīgi cilvēki, kuri aiz cieņas pret valsts amatpersonu kautrējas ieskatīties viņu dokumentos. Šoreiz nelaime viltus ONAB darbinieka personā piemeklēja kādu mūsu pilsētas iedzīvotāju ģimeni, kurai bija nozagti kokmateriāli no meža īpašuma.
Noziedznieku iesaka paziņa
Uzticēšanos Strelkovam veicināja B. ģimenes paziņas ieteikums, kura strādāja kādā Rīgas uzņēmumā par dispečeri. Zinādama par B. ģimenes likstām nozagtā meža lietā, viņa gribēja izpalīdzēt, ieteikdama izmeklēšanas darbam “augsti kvalificētu” ONAB darbinieku, par ko uzdevās Raitis Strelkovs.
Par gaidāmo darbu, kas solīja labus ienākumus, krāpnieks bija sajūsmā un prata iekarot arī B. ģimenes uzticību un simpātijas. No darba devējiem krāpnieks izdibināja visu nepieciešamo informāciju, lai būtu ieinteresēts ķerties pie “grūtā izmeklēšanas darba”, kas klientam prasīja tik lielus izdevumus.
Klients kļūst par bankomātu
Katrā tikšanās reizē R. Strelkovs pie klienta gāja kā uz bankomātu. Cik naudas izmeklēšanas darbam viņš prasīja, tik arī dabūja, zinot, ka “viņa rēķinā” ir 2000 latu. Tā bija summa, ko B. ģimene bija saņēmusi par pārdotajiem kokmateriāliem un atklātības brīdī izpaudusi Raitim. Lai neizbiedētu klientu, R. Strelkovs sākumā pieprasīja samērā nelielas summas, kuras arvien palielināja, izgudrodams jaunus izdevumus. Darbībām Interpolā bija nepieciešami 15, bet darbam internetā – pieci lati. Tālāk “veicot izmeklēšanu”, advokāta algošanai blēdis pieprasīja 200 latu, ko arī nekavējoties saņēma.
Viss notika kā bankomātā, jo klienti centās atbalstīt savu “labdari” un pieprasītās naudas summas neapstrīdēja. Krāpnieks savukārt izrādīja pretimnākšanu un klientus sāka apmeklēt viņu dzīvesvietā, lai regulāri informētu par izmeklēšanas gaitu. Lai panāktu kāda radinieka izslēgšanu no aizdomās turamo skaita, B. krāpniekam izmaksāja 95 latus. “Lietas izmeklēšana” prasīja arvien jaunus un jaunus izdevumus, ko B. ģimene nesavtīgi sedza.
Par savu radinieku atbrīvošanu no cietuma, par to, lai netiktu aprakstīta viņu manta un viņi tiktu izslēgti no aizdomās turamo skaita meža zādzībā, lētticīgie B. samaksāja vairāk nekā 300 latu. Krāpnieks nekautrējās paprasīt klientam arī 120 latu tiesnesim, kurš izskatīs viņa krimināllietu par meža zādzību. Taču “lietas izmeklēšana” ievilkās un pieredzes bagātais krāpnieks no sava “bankomāta” saņēma vēl krietnu žūksni.
Iepazīstoties ar izmeklēšanas materiāliem, šķiet, ka ne B. ģimenes lētticībai, ne krāpnieka izdomai nebija robežu. No vientiesīgās ģimenes Raitis jau bija izkrāpis 990 latu, līdz viltus organizētās noziedzības apkarošanas biroja izveicīgais darbinieks tika atmaskots.
Tiesa “asarām” nenotic
Noziedznieks centās iežēlināt Tiesu, vaļsirdīgi atzīstot savu vainu un to nožēlojot, taču ticību saviem vārdiem neguva. Viņa darbībās Tiesa saskatīja recidīvu, ko uzskatīja par vainu pastiprinošu apstākli, un secināja, ka tiesājamo nepieciešams izolēt no sabiedrības. Būdams sodīts par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, R. Strelkovs nebija labojies. Tagad viņam slēgtā cietumā būs jāpavada trīs gadi, atmaksā jot cietušajai ģimenei izkrāpto naudu.
