Redakcija saņēmusi vēstuli no baušķenieka Jāņa Butāna. Viņš pievērsis uzmanību pavasarī īpaši aktuālam jautājumam. Sūtījumu publicējam saīsinātu.
Redakcija saņēmusi vēstuli no baušķenieka Jāņa Butāna. Viņš pievērsis uzmanību pavasarī īpaši aktuālam jautājumam. Sūtījumu publicējam saīsinātu.
Ušņu pūku uzbrukums
“Manai meitai Karinai Gausiņai Likvertenos pieder dārziņš. Es un sieva, būdami pensionāri, palīdzam zemi apkopt. Bet nelaime tā, ka blakus divus dārziņus jau trīs gadus neviens neaprūpē, usnes un pienenes aug griezdamās. Kad vējš pūš uz mūsu dārziņa pusi, muti nevar vaļā attaisīt. Visas pupiņas, zirņu dobes un zemenes pārklājas ar ušņu pūkām.
Pagājušajā gadā, kad Vecsaules pagastā maksāju zemes nodokli, runāju par šīm nebūšanām. Solīja kaut ko darīt, bet rezultātu nav. Viens dārziņš pieder Ivetai Fjodorovai, otra īpašnieka uzvārdu nezinu. Viņš it kā strādājot kādā firmā Rīgā.
Domāju, ir vairāki varianti, kā šo jautājumu civilizēti sakārtot. Ja paši negrib dārziņus apkopt, lai no tiem atsakās un pārdod par saprātīgu cenu. Lai samaksā cilvēkiem, kuri apņemas dārziņus aprūpēt. Vajag pieprasīt, lai samaksā pagastam nodokļus un izlemj, ko darīt tālāk. Mēs, četru dārziņu īpašnieki, neesam ar mieru noskatīties, kā aug usnes un piesārņo mūsu dārziņus.”
Negrib vai nevar
Vecsaules pagasta padomes zemes ierīkotāja Dace Sausā palīdzēja “Bauskas Dzīvei” sameklēt nesakopto dārziņu, kas traucē saimniekot kaimiņiem. Atklājās patiešām bēdīga aina. Zāle augusi kārtu kārtām, šī pavasara zaļums spraucas cauri sakaltušiem burkšķiem. Turot rokās Likvertenu dārziņu masīva karti, D. Sausā sacīja: “Šī nav vienīgā tik nesakopta vieta. Aptuveni vēl četrdesmit dārziņu saimnieku ir vai nu negribīgi, vai nevērīgi.”
Kā šādos gadījumos rīkoties? Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 33. pantu zemes lietošanas tiesību izbeigšanās pamats ir: netiek maksāts nodoklis par zemes lietošanu ilgāk nekā divus gadus pēc kārtas; piešķirtā zeme ilgāk par vienu gadu (skaitot no 1. jūlija) netiek izmantota vai zemes lietotājs nepilda šī likuma 30. panta 1., 4., 10. un 13. punktā un 31. pantā noteiktos pienākumus, t. i., nepasargā lauksaimniecībā izmantojamo zemi no aizaugšanas un citiem procesiem, kas pasliktina zemes kultūrtehnisko stāvokli, pieļauj darbību, kas pasliktina citu zemes lietotāju zemes kvalitāti.
Grūti sameklēt zemes izmantotājus
Savukārt Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 25. novembrī pieņemtā dokumenta “Nolikums par lauku apvidu zemi” 31. pantā noteikts, ka lēmumos par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu jānorāda: brīdinājumi vai citas sankcijas, kuras par Latvijas Republikas likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” un šai nolikumā paredzēto pienākumu un prasību nepildīšanu piemērotas attiecīgajam zemes lietotājam līdz lēmuma par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu pieņemšanai.
D. Sausā skaidro, ka pašvaldība var rīkoties saskaņā ar iepriekš minētajiem likumdošanas aktiem. Vecsaules pagasta padomei vislielākās grūtības rada tas, ka neapsaimniekoto dārziņu īpašnieki nav atrodami pēc adresēm, kas ir uzrādītas, piešķirot zemi lietošanā. Zemes ierīkotāja skaidrības labad teic: “Mēs sūtām nesakopto dārziņu īpašniekiem ierakstītas brīdinājuma vēstules. Ja divi šādi sūtījumi netiek saņemti atpakaļ, tad pagasta padome var pieņemt lēmumu par zemes atsavināšanu. Šādas sankcijas iespējams piemērot tiem, kuru īpašums nav noformēts Zemesgrāmatā.”
Savukārt, ja adresāts nav vēstules saņēmis un zemi viņam atsavina, dārziņa īpašnieks var vērsties ar pretenzijām pagasta padomē un tālāk tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies, zemi atņemot. Šāda kārtība noteikta ar likumu “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (59. pants).
Sūta brīdinājuma vēstules
Vecsaules pašvaldībā “Bauskas Dzīve” noskaidroja, ka šajā pavasarī aktīvāk tiek apzināta situācija Likvertenu dārzos. Saskaņā ar zemes lietotāju kādreiz norādītajām adresēm viņiem sūta brīdinājuma vēstules. Tiks lemts par administratīvā soda piemērošanu zemes īpašniekiem vai zemes lietošanas tiesību atņemšanu dārziņu neizmantotājiem.
D. Sausā precizē gadījumu ar publikācijas sākumā pieminēto I. Fjodorovu: “Viņa no 1998. gada nav maksājusi zemes nodokli. Gan par to, gan par zemes nekopšanu pašvaldībai būtu tiesības atsavināt dārzu. Taču ierakstītās brīdinājuma vēstules nav sasniegušas adresāti un atgriezušās atpakaļ. Tādējādi nav pilnīga juridiska pamata pieņemt lēmumu par dārza atsavināšanu. Atrodamies tā kā burvju lokā.”
Pagasta zemes ierīkotāja labprāt uzklausītu dārzu kopējus, kuri zina nevīžīgo kaimiņu precīzas adreses. Šādos gadījumos ir cerības uz rezultatīvu saraksti un pašvaldība bez bažām var pieņemt lēmumu par zemes atsavināšanu.
