Latviešu leģiona piemiņas diena, 16. marts, mūsu tautai ir bijusi un būs.Tā bija vienīgā reize, kad Latviešu leģiona 19. un 15. divīzijas kopā cīnījās Veļikajas upes krastos. Kā leģiona piemiņas dienu 1952. gadā sāka atzīmēt trimdas Daugavas Vanagi, tādējādi pateikdamies latviešu leģionāriem par iespēju nokļūt Rietumos un izglābties no komunistu vergu nometnēm.Līdz ar Atmodu mēs atguvām šo dienu. Tika izveidotas leģionāru atdusas vietas, atklāti pieminekļi. Bet tad viss mainījās, jo vēsturnieki, kā padomju gados, vēsturi «pielaboja». Kā negatīvs piemērs jāmin bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura aicināja leģionāru atceri apvienot ar Lāčplēša dienu, 11. novembri. Jāatceras, ka padomju okupācija Latvijā uz laiku tika apturēta Kurzemes cietokšņa robežās, kur latviešu leģionāri cīnījās pret desmitkārtīgu pārspēku gan tehnikas, gan dzīvā spēka ziņā un kļuva par leģendu, ko pieminēs nākamās paaudzes. Nekādi aizliegumi atceres dienu mums nespēs atņemt. Mēs gājām un arī turpmāk iesim nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa saviem kritušajiem biedriem. Mēs esam parādā tiem, kuri par savas tautas brīvību krita kaujas laukā vai aizgāja bojā komunistiskā režīma Gulagā.Lestenes Brāļu kapi ir simbols mūsu tautas traģēdijai. Tiem jākļūst par tautas gara spēka apliecinātājiem.Ceraukstes pagastā vēl ir tikai nedaudz bijušo leģionāru: Rūdolfs Saulājs, Juris Āboliņš, Pauls Vīgants, Elmārs Zvaigzne.Neaizmirsīsim arī 18. februāri un aiziesim nobalsot pret Satver-smes grozījumiem par krievu kā otro valsts valodu!
