Bauskas tautas namā, kur bija izvietots 342. vēlēšanu iecirknis, 2. oktobrī no paša rīta līdz naktij balsošanas gaitu vēroja Saulaines profesionālās vidusskolas audzēknis Kristaps Zēbergs.Jaunieti ļoti interesējot politika. Vēlēšanu komisijas locekles pat slavēja jaunekli, jo tik cītīgu un apzinīgu novērotāju līdz šim neesot bijis. Kristapam šīs bija pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās varējis pats balsot, un tieši pusnaktī no 2. uz 3. oktobri viņš kļuva 21 gadu vecs. Šī jubilejas reize paliks atmiņā…Vēlēšanu dienā tiekoties un runājoties ar šādiem jauniem cilvēkiem, kuri savas pirmās vēlēšanas uztvēra tik atbildīgi, turklāt patiesi kā notikumu, jutu sevī mostamies skaudību. Tā to laikam jāsauc, jo man un daudziem manas paaudzes pilsoņiem sen vairs nav šī pirmreizības dedzīguma. Ir rutīna, pat skepse, jo diemžēl ir dzīves pieredze, kas nevairo mirdzumu acīs.Rundāles novada domes ēkā, tajā pašā, kur vēlēšanu iecirknis, otrajā stāvā arī 2. oktobrī varēja ieiet fotogrāfes Māras Brašmanes melnbaltu foto izstādē, kurā skatāmi jaunieši pagājušā gadsimta 60. – 70. gados. Patosa pilnajā padomju laikā paralēli ritēja divas dzīves, viņa fotografējusi to ikdienišķo un normālo, «to vienīgo dzīvi, kurā svarīgs ir katrs nodzīvotais mirklis». Un tad domāju, ka atkal viena «simtnieka blice» vadīs mūsu dzīvi. Esmu sapratusi, ka man pat nav svarīgi, lai deputāti nemelo, jo katrs cilvēks savā mūžā ir kaut reizi un vēl vairāk melojis. Es tiešām gribu prasīt nule ievēlētajiem deputātiem un topošajai valdībai, lai viņi, pieņemot lēmumus un likumus, saprot, ka ietekmē visas savas valsts ļaužu vienīgo dzīvi. Lai pirms katra balsojuma pogas spiediena nevis interneta «draugos» vāc ražu virtuālajā fermā, bet pārdomā, kā tas balsojums ietekmēs Rīgas ielas iedzīvotājus Bauskā vai Bauskas ielas iemītniekus Rīgā.
