Stelpietis Māris Grīnvalds ir pārliecināts, ka braukt pa upēm un ezeriem ar airdēļiem jeb aizrauties ar «supošanu» var ne tikai vasarā, bet arī rudenī. Un vēsajā gadalaikā šai nodarbei ir īpaša romantika un šarms.
«Stand up padling» (SUP) – šāds ir šīs nodarbes nosaukums angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē ‘airēt stāvus’. Precīza latviskojuma tai vēl nav. SUP dēlis ir nosaukts par airdēli, bet, kā aktivitāti aprakstīt vienā vārdā, vēl neviens nav izdomājis. Tāpēc šīs nodarbes mīļotāji to sauc par «supošanu».
Sena vēsture
Iespējams, ka braukšana ar airdēli ir pat senāka nekā ar laivu, jo pirmatnējiem cilvēkiem vieglāk bija paņemt kaut ko plakanu un mēģināt ar to braukt pa ūdeni nekā censties izgrebt vai citādi izgatavot laivu, kur sēdēt. Katrā ziņā senajiem medniekiem daudzās pasaules malās tas bija iecienīts veids, kā ar šķēpu medīt upē zivis, īpaši populārs Klusā okeāna salās.
Lai kādas būtu versijas par mūsdienu airdēļu izcelsmi, gandrīz visi norāda uz Havaju salām, kur šī nodarbe pagājušā gadsimta beigās kļuvusi populāra sērfošanas iesācēju vidū. «Kāds pamēģināja, ka vieglāk ar airi nokļūt uz viļņa, kur vajag. Iepatikās, un tā sākās šīs sportiskās aktivitātes komerciālā attīstība,» teic M. Grīnvalds.
Latvijā izteikti populāri airdēļi kļuvuši tikai šogad. Notiek pat sacīkstes, lai gan tā ir gluži vienkārši papildu aizraušanās, jo galvenokārt airdēļus izmanto, lai palīdzētu trenēt koordināciju vai baudītu dabu, braucot vienatnē un klusumā vai grupā ar draugiem.
Cīņa ar bailēm
«Pats galvenais ieguvums, nodarbojoties ar «supošanu», – tā palīdz attīstīt koordināciju, līdzsvaru, kustības prasmes,» uzsver M. Grīnvalds. Gada aukstajos mēnešos viņš strādā Austrijas slēpošanas kūrortā par slēpošanas un sniega dēļu braukšanas instruktoru. Gūtā pieredze pārliecinājusi, ka tie pieaugušie, kas baidās slēpot, var centīgāk padarboties ar airdēli vasarā, tad arī uz sniega dēļa vai slēpēm jutīsies daudz drošāk.
«Tas ir kā risks bez atbildības. Arī bērniem patīk – viņi pēc tam daudz drošāk brauc ar riteņiem vai citiem braucamrīkiem. Pazūd bailes zaudēt balansu, viņi jūtas drošāk,» stāsta stelpietis. Vasaras mēnešos bērniem šī nodarbe ir īpaši aizraujoša – patīk dauzīties, un pamazām pāriet arī bailes iekrist ūdenī. Iekriti – uzrāpies atpakaļ un sāc no jauna.
M. Grīnvalds uzsver, ka «supošana» palīdz pārvarēt bailes ne tikai no ūdens, bet arī reālajā dzīvē. «Vai nu uz dēļa kāp un baidies, vai ej pie priekšnieka un baidies – hormoni jau strādā tie paši. Tā kā šādi var trenēties arī cīņā ar ikdienas bailēm,» smaidot teic stelpietis. Viņš atzīst, ka vairāk jāstrādā ar vecāku, nevis ar bērnu bailēm. Bērni jau parasti nezina, vai jābaidās no tā, ka iekritīs ūdenī. Un, ja vecāki malā sāk skaļi krist panikā, tad arī bērns saprot, ka ir, par ko uztraukties. Tāpēc vispirms jāinstruē vecāki, tikai tad var doties ūdenī.
Stāv uz galvas
«Ja vēlas, uz SUP dēļa var braukt arī kopā ar bērnu. Tomēr parasti braucējs ir viens,» stāsta M. Grīnvalds. Dēļi ir ļoti dažādi – atkarībā no tā, kam domāti. Iesācējiem ir platāki un stabilāki, kas ir grūti apgāžami. Ja nu vienīgi pats braucējs zaudē līdzsvaru un iekrīt ūdenī, bet dēlis diez vai apgāzīsies. Savukārt pieredzējušākiem braucējiem pieejami ātrāki un manevrēt spējīgāki airdēļi. Tie var būt piepūšami vai no cieta materiāla. Pēc formas izšķir apmēram piecus airdēļu veidus.
Lielākai izplatībai traucē cena – labs airdēlis maksā ap tūkstoš eiro.
M. Grīnvalds atzīst, ka var nopirkt lētāk, bet ar tādu dziļākos ūdeņos labāk nedoties. Vienīgi pabraukāties pa mājas dīķi, kur ūdens ir teju nekustīgs, un tas arī viss.
Airdēlis, atšķirībā no parasta piepūšamā matrača, ir labi kontrolējams. Ir arī tādi, kuriem var pievienot mastu un buru, izmantojot tos vējā.
Tie, kas pieredzējušāki, uz airdēļa izpilda pat diezgan sarežģītus vingrinājumus. M. Grīnvalds demonstrē, kā var nostāties uz galvas. Savukārt viena meitene uz dēļa ar lecamauklu spējusi palēkt 23 reizes. Ārzemēs populāra kļūst ārstnieciskā vingrošana, kuru veic baseinā uz airdēļiem, tādā veidā papildus trenējot līdzsvaru.
Sacīkstes «Pīlādzī»
Stelpietis apguvis Vecumnieku novada ūdenskrātuves. Ierastā vieta braukšanai ar airdēļiem ir Vecumnieku Vecais ezers – tur ir gan smilšaina un laba pludmale, gan blakus ir upīte, pa to braucot, var baudīt dabu. Sacensības jauniešiem šogad aizvadītas atpūtas parkā «Pīlādži», kad notika pasaules čempionāta posms motocikliem ar blakusvāģiem. M. Grīnvalds teic, ka iesācējiem sacīkstes liekas interesantas, jo jāiemācās, kā ātrāk airdēli pagriezt un kādā veidā to darīt.
Un tad pienāk rudens, kas rada pavisam citas emocijas braukšanai ar airdēli. «Braucot vējā, jūrā, mierīgā ūdenī un miglā – katru reizi tās ir citādas izjūtas. Īpašas tās ir no rītiem, kad brauc miglā brīdī, kad saule mostas. Tad brauciens ir fantastiska meditācija un atpūta reizē,» izjūtas apraksta M. Grīnvalds. Rudenī to dara pieaugušie un bērni, kas jau jūtas drošāk uz airdēļa. Tomēr arī vēsajā laikā iespējams sākt šo nodarbi, jo pamazām un uzmanīgi iemācīties braukt nav nemaz tik grūti. Ja tikai neiekrīt ūdenī, uz airdēļa samērcējas mazāk, nekā braucot ar dažādām airu laivām. Savukārt tie, kas pieraduši pie šīs nodarbes, par iekrišanu ūdenī nemaz neuztraucas.
Uldis Varnevičs
UZZIŅAI
«Supošana» nodarbina gandrīz visas muskuļu grupas, īpaši dziļos muskuļus, uzlabo līdzsvaru un koordināciju, kā arī dziļo jušanu, līdz ar to ķermeņa apzināšanos un kustību kontroli, mazina stresu.
Brauciena laikā apvienota aerobā slodze ar spēka treniņu. Tā efektu var variēt, izvēloties airēšanas tempu un ilgumu. Uz airdēļa nepārtraukti nodarbina kāju, sēžas un it īpaši dziļos korsetes muskuļus, lai noturētu ķermeni vertikāli un pretotos dēļa radītajai nestabilitātei. Plecu joslas, roku, muguras un vēdera muskuļi intensīvi darbojas, veicot airēšanas kustības.
Uz airdēļa var veikt arī jogas vai pilates vingrojumus, vienlaikus attīstot spēku, lokanību un intensīvi trenējot dziļos muskuļus. SUP ir saudzējoša slodze, kas īpaši piemērota muguras sāpju profilaksei un kā alternatīva fiziska slodze atveseļošanās periodā pēc sporta traumām.
Šis aktīvās atpūtas veids palīdz iegūt pozitīvas emocijas, jo mērena fiziska slodze, ūdens, kā arī jauna perspektīva, aplūkojot ikdienu no cita skatpunkta, mazina stresu.
Avots: sertificēta fizioterapeite Aija Voitkeviča; redpaddleco.com.
