Rundāles pagasta bērnu un jauniešu teātra studija «Savējie» rīt, 3. decembrī, svinēs desmit gadu jubileju.
Rundāles pagasta bērnu un jauniešu teātra studija “Savējie” rīt, 3. decembrī, svinēs desmit gadu jubileju.
Trupa ir iestudējusi 19 izrāžu, divas no tām 2003. un 2004. gadā bija izvirzītas nominācijai “Gada izrāde”. Arī šogad kustību izrādi “Ezera meitas” valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs” ir iekļāvusi Latvijas amatierteātru veiksmīgāko darbu vidū.
Ezera meita brien Daugavā
“Mums nav nekāds teātra pulciņš, bet nopietna studija kā īstā teātrī,” apgalvo Maruta Kaņepa. Viņa dzīvo Viesturos, mācās Pilsrundāles vidusskolas 9. klasē un jau sesto gadu ir studijas “Savējie” dalībniece. Par nopietnāko un skaistāko lomu Maruta uzskata galvenās varones tēlu režisores Lilitas Lauskinieces iestudējumā “Ezera meitas” pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem.
“Šī izrāde mani ārkārtīgi dziļi ietekmēja. Bez vārdiem – tikai ar plastiku – mums ir jāparāda spēcīgas kaislības, atsvešinātība, prieks un sāpes. Neviena cita loma manī nav izraisījusi tādas emocijas un līdzpārdzīvojumu,” atzīst jaunā aktrise. Izrādes noslēgumā uz ekrāna parādās kadrs ar meiteni, kura brien ezerā – aizvien dziļāk un dziļāk, līdz siluets saplūst ar spoguļgludo ūdens virsmu.
Par fotosesiju Marutai Kaņepai ir neparasts stāsts: “Fotogrāfe Linda Ratuta un režisore Lilita Lauskiniece par bildēšanai piemērotu atzina Daugavu pie Kokneses. Šī vieta kadrā patiešām atgādina ezeru. Bija auksts, agrs pavasaris, gaisa temperatūra nepārsniedza plus desmit grādu. Uz Koknesi braucām ar Rundāles pagasta padomes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa mašīnu, līdzi ņemot siltas segas un termosu ar tēju. Pirms brišanas Daugavā mani norīvēja ar spirtu, taču ūdens vienalga šķita briesmīgi auksts. Turklāt man vajadzēja iet ļoti, ļoti lēni un ik pa brīdim apstāties. Es iegalvoju sev, ka spēšu to izdarīt. Fotografētie kadri patiešām ir pārliecinoši, un es jūtos laimīga par neaizmirstamo piedzīvojumu.”
Gan izrādes režisore, gan amatierteātru skates žūrija ir atzinīgi novērtējusi Marutas Kaņepas veiksmīgo debiju jaunākajā iestudējumā.
Kļūst par datorspeciālistu
Desmito sezonu teātra trupā darbojas Pilsrundāles vidusskolas 12. klases skolnieks Renārs Lauskinieks. Studijā viņam ir ļoti daudz pienākumu. Renārs ieraksta mūziku izrādēm, maketē studijas reklāmas materiālus, apstrādā fotoattēlus un piedalās izrādēs. Par šī gada nozīmīgāko veikumu puisis uzskata “Savējo” interneta mājaslapas izveidi. “Tikko esmu darbu beidzis un to prezentēšu rīt mūsu studijas jubilejas sarīkojumā Pilsrundāles vidusskolā. Izmēģināju vairākus desmitus variantu, līdz izdevās izveidot tādu, kas pašam iepatikās. Informatīvajā lapā ir iekļauta īsa studijas vēsture, izrāžu anotācijas, dažādu aktivitāšu apraksti, fotoattēli. Apmēram pēc nedēļas mājaslapa būs pieejama interneta lietotājiem.”
Ilgu laiku studijā Renārs bija visjaunākais, jo teātri sāka spēlēt septiņu gadu vecumā. Viņa pirmā loma bija klauns iestudējumā “Svešinieka dāvana”. Jauneklis ir spēlējis deviņās izrādēs, bet ne jau tas viņam šķiet svarīgi. Teicama fiziskā sagatavotība, nevainojama skatuves runa un prasme uzstāties jebkurā auditorijā ir nozīmīgākie ieguvumi, ar ko, pēc Renāra domām, var lepoties ikviens dalībnieks.
Sadarbojas ar personībām
Pilsrundāles vidusskolas 10. klases skolnieks Jānis Egliņš nemanot ir kļuvis par studijas “senioru”. Arī viņam trupā ir sākusies desmitā sezona. Par teātri Jānis varētu runāt stundām, vērtējot un salīdzinot dažādas izrādes, atceroties skates, ekskursijas un radošās nometnes. Studijas dalībnieks uzskata, ka atraktīvākā izrāde studijas repertuārā ir “Cirks”, ko atsevišķi iestudēja divas grupas. Ļoti spilgtu iespaidu atstājušas arī “Ezera meitas”.
Jānis nav aizmirsis 2004. gada vasaru, kad “Savējie” piedalījās masu skatos baroka operas “Rinaldo” brīvdabas izrādē Rundāles pils parkā. “Operas soliste Sonora Vaice mani nodēvēja par “dzelteno puiku”, jo man bija tāds krekliņš. Izrādes dažās epizodēs. atrados uz skatuves Sonoras Vaices un tenora Sergeja Jēgera tuvumā,” teic Jānis.
Vairāku izrāžu iestudēšanā ir piedalījušies Latvijā pazīstami horeogrāfi, cirka mākslinieki, akrobātikas treneri. “Mums ir ekskluzīva iespēja strādāt kopā ar personībām, ko citi redz vienīgi televīzijas ekrānā,” domā Maruta Kaņepa. Savukārt režisore Lilita Lauskiniece uzsver: “Mūsu bērniem ir brīnišķīgi vecāki, kuri nemitīgi seko viņu attīstībai un atbalsta aizraušanos ar teātri. Tāda attieksme mūsdienās ir retums, jo daudziem svarīgākas šķiet materiālās vērtības.
