Eiropas Parlamenta Informācijas birojā Rīgā reģionālās preses diena šomēnes bija veltīta galvenokārt aizsardzības tēmai, analizējot mūsdienu propagandas metodes kā sabiedrības viedokļa manipulācijas ieroci.
Sāk veidot
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete skaidroja, ka jaunveidojamā Eiropas aizsardzības savienība nebūs armija fiziskā nozīmē: «Eiropas aizsardzības savienības mērķis ir pasargāt no jaunajiem digitālā un hibrīdkara draudiem.»
Politiķe uzsvēra, ka aizsardzības savienības veidošana ir pašā sākumstadijā, tāpēc vēl daudz detaļu, sadarbības ceļu, grupu un struktūru ir skaidri jānoteic diskusijās.
Žurnālisti apmeklēja Rīgā izveidoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, kura direktors Jānis Sārts raksturoja Krievijas metodes sabiedriskās domas ietekmēšanai pasaulē. Centrs nav daļa no militārās komandķēdes, bet to vada dibinātājas valstis – Baltijas valstis, Polija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Francija, Anglija, Somija, Zviedrija, Čehija, savukārt Slovākija un Kanāda ir pievienošanās procesā.
«Mūsu uzdevums ir pētīt informācijas vidi, radīt metodes, kā tikt galā ar propagandas radītajiem efektiem,» skaidro J. Sārts. «Mūsu atbildība būs NATO stratēģiskās komunikācijas doktrīnas radīšana. Mēs rīkojam mācības NATO valstu vecākajām amatpersonām, ģenerāļiem, viņu komandām. Piedalāmies visās NATO lielajās mācībās. Pētām, kas notiek sabiedrībā, ko mēģina panākt ar dažādajām ziņām, kas cirkulē publiskajā telpā. Pētām virtuālo vidi – «troļļus», robotizēto vidi, kas parādās pēdējā laikā, analizējam lielo datu kopas no sociālajiem medijiem.»
«Ziema atnākusi!»
Lai raksturotu situāciju pasaulē, NATO centra speciālisti, izmantojot analoģiju ar seriāla «Troņu spēles» vadmotīvu «Ziema nāk», sakot – «Ziema ir atnākusi!». Konflikts vai krīze mūsdienās ir mēģinājums panākt, lai otras puses uzvedības modelis mainītos tā, kā to vēlies, skaidro J. Sārts: «Viens no vēstures lielākajiem stratēģiskajiem komunikatoriem bija Čingishans. Karagājienā uz Centrālāziju pirmajā pilsētā, kura pretojās, viņš nogalināja pilnīgi visus. Visas pārējās pilsētas atvēra vārtus. Vēsts par brutālo rīcību ietekmēja citus, un viņi rīkojās tā, kā viņš gribēja.»
«Mūsdienās tas notiek daudz rafinētāk, jo mēs daudz labāk saprotam cilvēku, viņa motivāciju, sabiedrības mijiedarbību. Kultūrā vairs nav tādu barjeru, varam pielāgot valodu, izmantot internetu. Gan Krievijai, gan teroristiem, piemēram, «Daesh», ir vesela virkne instrumentu, lai panāktu uzvedības modeļa maiņu tikai draudot. Tā darbojas terorisms – lai cik uzbrukumu nebūtu, lielām nācijām tas nav apdraudējums, bet individuāli cilvēkam tas rada izjūtu, ka neesi drošībā, un tas rada uzvedības modeļa maiņu,» atklāj stratēģijas speciālists.
Demonstrē spēku
Turklāt demokrātiskā sabiedrībā tas ir jo vieglāk – cilvēki balso par saviem vadītājiem, un, iedarbojoties uz auditoriju, var panākt tās izvēli par labu citai pusei, pamato J. Sārts. «Pašlaik demokrātijā ir zināma krīze, jo neuzticība valdībai un parlamentam ir universāla parādība visā Eiropā un Amerikā. Krievija no ārpuses mēģina panākt noteiktu efektu sabiedrībā, izmantojot uzticības krīzi un informācijas telpu Baltijas valstīs, Somijā, Zviedrijā, Slovākijā, Čehijā, Vācijā, Nīderlandē, ASV. Šajās valstīs norit Krievijas ietekmes operācijas. To esam noteikuši ar analīzes metodēm.»
J. Sārts atzīst – politiķi bieži iekrīt, runājot vienu un darot citu: «Tas ir drošākais veids, kā nodot vēsti – man nevar uzticēties!» Propagandai izmanto līdzīgu paņēmienu: «Medijos ziņas nodod kompleksi – viens ir tas, kas uzrakstīts, cits ir rīcība. Tam pēdējā laikā ir divi piemēri, kas nav tikai militāras loģikas vadīti. Viens ir «Iskander» raķetes pārvietošana uz Kaļiņingradu – tā atradās uz klāja redzamā vietā laikā, kad amerikāņu satelīts iet virs Baltijas jūras. Otrs – bāzes aviācijas kuģis «Admiral Kuzņecov» brauca uz Sīriju cauri Lamanša šaurumam. Ir citi ceļi, kā to izdarīt, bet šādi krievi panāca, ka mēs visi par to uzzinām. Angļu, franču, nīderlandiešu un pārējā Eiropas prese par to vien runāja pāris dienu. Tā ir Krievijas taktika – parādīt spēku, iebiedēt.»
Ievainojamas vietas
Otrs virziens ir graut kopējās identitātes vērtības, kas veido nāciju vērtības. «Ja vēlies šo vidi sašķelt, tu radi neticību vērtībām un identitātei. Krievi izmanto ievainojamās vietas – minoritātes, migrācija, sociālā nevienlīdzība, korupcija. Tās ir reālas problēmas reālās valstīs, un tām virsū uzliek savu propagandas mašinēriju ikvienā gadījumā, kad tam sāk meklēt risinājumus. Gan mediji Krievijā un to atzari citās valstīs, gan Krievijas finansētās nevalstiskās organizācijas mēģina ietekmēt diskusiju tā, lai nenonāktu pie jēdzīga vienojoša efekta. Piemēram, Vācijā izmantota bēgļu tēma un slikti politiski lēmumi,» saka NATO centra Rīgā vadītājs.
Tiesa, tas esot sarežģīti, jo var atšķirt, kad tā ir normāla diskusija un kad kāds mēģina to ietekmēt, bet ne vienmēr to sabiedrība skaidri nodala. Cita metode ir informatīvās miglas radīšana. Ar to publiski izvirza daudz un dažādas konspirācijas teorijas – blēņu stāstus, raksturo J. Sārts.
«Tev nav jātic šim stāstam, bet mērķis ir radīt šaubas par visu. Indivīds sāk neticēt sabiedrības orientieriem, un to var ekspluatēt. Politiķi var atbildību un risinājumus uzņemties, bet, ja tam nav sabiedrības atbalsta, to grūti īstenot. Piemēri – kad notrieca Malaizijas lidmašīnu, krievu mediji vēstīja, ka tā bijusi speciāli notriekta, ar līķiem pilna lidmašīna, lai izraisītu skandālu. Kāds TV kanāls teica – lidmašīna ir līdzīga Putina aviolainerim, kuru patiesībā gribēja notriekt. Blēņu stāstu mērķis ir dezorientēt,» pamato eksperts.
Atklāta valoda
NATO centra eksperti Rīgā secinājuši – Krievijas propagandas mediju operācijas tiek vadītas no «pašas augšas», bet naudas plūsmas, ar kurām tās atbalsta, pēta citas institūcijas. Manipulācijas ar kopēju mērķi un noteiktu efektu organizē, sadarbojoties tradicionālajiem un sociālajiem medijiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
J. Sārts uzsver – vienīgais, kā cīnīties pret propagandu, ir patiesības teikšana. Tiesa, politiķiem tas ne vienmēr padodas, taču pēdējā laikā ir vairāki piemēri, kas rāda – atklāta, godīga valoda iedarbojas labāk nekā aplinku runas.
Gan J. Sārts, gan domnīcas «Providus» eksperte Iveta Kažoka iesaka ikvienam mediju lietotājam – noskaidrojiet, cik uzticams ir medijs vai biedrība, kas mēģina nodot kādu vēsti! Ir mediji, kuri cenšas pēc sensācijas, nepārbaudot publiskoto informāciju. Propagandas kara apstākļos mediju uzticamība ir svarīga, un pārbaudīt kāda anonīmi iesūtīto informāciju pie citiem avotiem informācijas tehnoloģiju laikā nav sarežģīti. Objektīvus datus par sabiedrības viedokli un dažādām darbības jomām var iegūt Eiropas Savienības datu vietnēs.
UZZIŅAI
Informācijas avoti
Sabiedrības viedoklis: «Eurobarometer Interactive» vietnē ec.europa.eu.
Fakti un pārskati: Eiropas Parlamenta domnīca europarl.europa.eu/thinktank.
Vispusīgi politiskie jaunumi aizraujošā formā: politico.eu.
Propagandas ietekme: pētījumi un žurnāls «Aizsardzības stratēģiskā komunikācija» angļu valodā interneta vietnē stratcomcoe.org.
Ieteikumi: Iveta Kažoka, Jānis Sārts.
