Ieslīgšana savtīgu interešu bīdīšanā vai labi apmaksātā gumijas stiepšanā draud ne tikai deputātiem un ierēdņiem, bet arī nevalstiskā sektora darboņiem. Patlaban aktīvākie visu zemnieku interešu pārstāvji ar skaidrāko kursu šķiet tieši tie, kam šis darbs ir kopējā labuma, ne naudas atalgots. Samudžinātā, necaurspīdīgā struktūra, kādā samezglotas Latvijas lauku NVO, nekalpo skaidrai darbībai, bet drīzāk šķiet kā murds, kur bez pēdām pazudināt kopīgos līdzekļus.Nesen 20 žurnālistus un zemnieku nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus uz Briseli izzināt budžeta un lauku atbalsta jautājumus veda Eiropas Komisija, kas parasti vizītes apmaksā visdāsnāk. Grupā no NVO bija vairāki cilvēki, kas pilnvaroti pārstāvēt Latvijas zemnieku intereses Eiropas institūcijās un uz Briseli vai Strasbūru dodas katru otro nedēļu. Viens otrs nekaunējās atzīt – nekā jauna šajā braucienā neesot uzzinājis. Tad kāpēc neatdeva savu vietu kādam īstam zemniekam, kam ziema brīva no ražošanas un noderētu redzesloka paplašināšanai?!Ja NVO biedri tikai maksā biedra naudu, bet nepārbauda, ko īsti paveikuši līderi, biedrības neviļus kļūst par lielās naudas biznesa lobiju. Lielā nauda lielākoties nenāk no nacionālajiem avotiem, ko tik dedzīgi vārdos aizstāv dažs sabiedriskais vai valsts darbonis.Runā, ka Eiroparlamenta deputāti Alfrēds Rubiks un Ivars Godmanis solījušies uz Briseli iepazīšanās ekskursijā aizvest pusotru simtu Latvijas zemkopju. Savas zemes saimnieki, nepalaidiet garām pieteikšanos, lai darba darītāju vietā kārtējā glamūrā atkal nedotos «biroju žurkas» un plānā galdiņa urbēji!
