Veselības aprūpē iestājusies ikgadējā rudens krīze – beigušās valsts piešķirtās finansējuma kvotas, un plānotie izmeklējumi cilvēkiem jāgaida mēnešiem, ja vien nemaksā pats vai ar apdrošināšanas polisi.
Pacienti ar hroniskām diagnozēm regulārajiem izmeklējumiem Bauskā oktobra sākumā pierakstīti uz decembri vai pat janvāra beigām.
Izlemj ģimenes ārsts
Kādam procedūra jāgaida četrus mēnešus, taču SIA «Bauskas slimnīca» direktore Mirdza Brazovska skaidro – tas tā ir tikai gadījumā, ja diagnoze un pacienta veselības stāvoklis ļauj gaidīt: «Ja situācija ir akūta – dzīvības vai nāves jautājums, ģimenes ārsts pacientu var nosūtīt tūlītējai izmeklēšanai. Nevienam akūtam pacientam Bauskā neatsaka, gaidīt var nākties vienīgi tiem, kam ir hroniska saslimšana. Ja palīdzību vajag steidzami, ģimenes ārsts nosūta uz reģionālo slimnīcu Jelgavā, kam ir nauda neatliekamajai palīdzībai. Ģimenes ārsti arī paši sazinās ar mediķiem citās iestādēs un gādā, lai pacients palīdzību saņemtu neatliekami, ja tā ir vajadzīga.»
Kā skaidro M. Brazovska, valsts piešķirtās kvotas vairākos diagnostikas virzienos beigušās jau septembrī, bet ginekoloģijā tās Bauskā vēl atlikušas, jo te trūkst ginekologa. «Esam ar kvotām rīkojušies apdomīgi – ja būtu palaiduši izmeklējumus bez rindām, nauda jau sen būtu beigusies, bet izmantošanu plānojam tā, lai akūtos pacientus var pieņemt visu gadu,» atzīst direktore.
Pamatota prasība
M. Brazovska vēstulē Veselības ministrijai lūgusi atjaunot apmaksu par pacientiem, kam palīdzību sniedz Bauskas slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Te dežurē divi ārsti, kas var pieņemt lēmumus par palīdzību akūtiem pacientiem.
«Vajadzīgi līdzekļi steidzamai diagnostikai, lai vieglākus veselības traucējumus pēc atvešanas ar «ātro» palīdzību varētu novērst šeit, nevis vest reģiona cilvēkus uz Jelgavu. Tas atslogotu reģionālās slimnīcas darbu un neatliekamās palīdzības mediķu darbu, kā arī ļautu bez kavēšanās risināt ārkārtas situācijas, kas ir iespējamas uz tuvējās šosejas A7. Vēlamies steidzamās palīdzības punktu papildināt ar divām novērošanas gultām, kur pacientam pirmo 24 stundu laikā var novērst hipertonisko krīzi vai sirds ritma traucējumus.»
Kā uzsver M. Brazovska, Bauskas slimnīcas pakalpojumi vajadzīgi visam bijušajam rajonam ar kopējo iedzīvotāju skaitu teju 50 tūkstoši, un tas jāņem vērā, plānojot turpmāko valsts finansējumu.
«Zaļais koridors»
Iecavas veselības centra (IVC) direktors Sandris Kaidaks «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka novadā vēl ir dažas pozīcijas, kurās kvotas nav beigušās, tomēr naudas vajadzētu vairāk: «Ar papildu finansējumu ir risks, ka tas kādai citai jomai jāatņem, tāpēc jādomā par pamata līdzekļu palielināšanu.»
Abi veselības aprūpes iestāžu vadītāji gan uzsver – pozitīvas cerības rada tā dēvētais «zaļais koridors» onkoloģijas pacientiem, kam piešķirts atsevišķs finansējums un kas darbojas otro mēnesi. Jaunajā shēmā cilvēki ar aizdomām par saslimšanu ar vēzi uz izmeklējumiem brīvi tiekot teju bez gaidīšanas.
S. Kaidaks uzsver – kaut arī nosūtījumu izmeklēšanai izraksta ģimenes ārsts, arī pacientam pašam jāizturas atbildīgi pret savu veselību un aktīvi jāmeklē, kur pakalpojumu var saņemt ātrāk un ar valsts finansējumu. IVC vadītājs iesaka informāciju meklēt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā internetā.
PIEREDZES STĀSTS
«Medicīnas tūrisma» brauciens uz Daugavpili
Ligita Asare, dzīvo un strādā Bauskā:
– Valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu nepieejamības apstākļos tomēr ir iespēja atrast slimnīcas, kur tos vēl sniedz. Dalīšos savā šīs vasaras «medicīnas tūristes» pieredzē.
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas, kuru saucam arī «Gaiļezers», interneta mājaslapā 27. aprīlī piereģistrējos e-pierakstam uz man noteikto izmeklējumu. Gaidīju 20 dienas…, tad zvans no «Gaiļezera» 16. maijā: «Mēs izdomājām jums piedāvāt maksas pakalpojumu, cena 90 eiro, bet jāgaida arī būs ilgi.» Tā arī nepajautāju, cik ilgi, jo pietika jau ar 90 eiro. Lūkoju, kura no lielajām slimnīcām vēl veic šo izmeklējumu. Iedomājos, ka arī Latvijas austrumu galā kādā no slimnīcām vajadzētu būt šādam izmeklējumam. Un atradu – Daugavpils reģionālā slimnīca. To vēl joprojām ērti var sazvanīt pa telefonu, neklausoties bezgalīgo automātisko stāstu par aizņemtajiem operatoriem. Neticēju veiksmei – pieraksts uz izmeklējumu pēc diviem mēnešiem un desmit dienām, un tikai par pacienta iemaksu – 4,27 eiro. Turklāt reģistratore bija patiesi laipna un atsaucīga. Uzzinājusi, ka braukšu no Bauskas, centās sniegt papildu informāciju.
Pieraksta laiku izvēlējos dienas vidū, lai vienas dienas laikā varētu aizbraukt un atbraukt. Lai gan, ja nākamajā dienā būtu brīva, labprāt būtu palikusi uz divām dienām, jo ietaupījums no pakalpojuma samaksas starp 90 un 4,27 eiro pilnīgi mierīgi ļautu izmantot viesnīcu ar brokastīm pilsētas centrā par 30 eiro. Daugavpilī netrūkst, ko apskatīt.
Braucot ar vieglo auto, ceļa izdevumi turp un atpakaļ neizmaksās ne tuvu 90 eiro. Taču uz Daugavpili no Rīgas ir ļoti ērta satiksme, un nu jau kādu laiku tāda ir arī no Bauskas uz Rīgu. No Rīgas ar vilcienu ceļā jāpavada trīs stundas un 24 minūtes, ar autobusu trīs stundas 40 minūtes. Izdevumi sabiedriskajam transportam, ja neskaita dažu desmitu centu biļetes Daugavpils pilsētas transportā, kopumā abos virzienos no Bauskas līdz Daugavpilij, izmaksā 20,20 eiro, ja no Rīgas brauc ar vilcienu; 23,90 eiro – ja brauc ar autobusu.
Ārsts, kurš veica izmeklējumu, bija patiesi pārsteigts, ka esmu ieradusies no Bauskas. Vēl pārsteigtāks viņš bija, kad pastāstīju par šī izmeklējuma maksas pakalpojuma milzīgo apmēru (90 eiro) «Gaiļezerā».
Kā balvu par paveikto savas veselības labā dāvāju sev Marka Rotko mākslas centra apmeklējumu Daugavpils cietoksnī. Esmu pārliecināta, ka mākslas baudījums arī uzlabo veselību.
Ceļosim veselīgi!
Kas ir kvota?
Kvota – noteikts skaits, norma, daļa. Latvijas medicīnā – valsts piešķirts noteikts finansējuma apmērs ārstniecības pakalpojumiem, ko apmaksā valsts. Piešķirtā valsts nauda slimnīcām un poliklīnikām ir ierobežota, un tās nepietiek visiem, kam nepieciešams. Tātad – kvotas beigušās, kā tas ir jau pašlaik.
Kvotu jeb noteikta finansējuma apmēra noteikšana ārstniecības pakalpojumiem ir antikonstitucionāla, paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Šis paziņojums gan pacientus neārstē.
Ko nozīmē pacienta iemaksa?
Medicīniskos pakalpojumus iedala:
maksas pakalpojumi;
valsts apmaksātie pakalpojumi, kur pacientam jāpiedalās ar līdzmaksājumu, t.i. – pacienta iemaksu. Tās apmēru nosaka valsts, un tā ir vienāda visās Latvijas ambulatorajās ārstniecības iestādēs – parasti 4,27 eiro.
Sīkāku informāciju par pacienta iemaksām, to apmēriem un atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām varat meklēt www.vm.gov.lv.
Cilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet valsts to neapmaksā, ir trīs iespējas:
maksāt par pakalpojumu pašiem,
gaidīt rindā līdz janvārim,
tālāk no dzīvesvietas mēģināt atrast citu veselības aprūpes iestādi, kur kvotas vēl nav iztērētas.
Naudas tēriņu salīdzinājuma piemērs:
Zemgales veselības centrā Jelgavā par valsts apmaksātu acu ārsta konsultāciju pacienta iemaksa ir 4,27 eiro, bet kvotu nav. Maksas pakalpojums – 32 eiro. Pārmaksa – 27,73 eiro.
